Saziņas kontrole

Saziņas kontrole ietver jūsu personīgās informācijas, kas tiek izplatīta pa tālruni, e-pastu un internetu, vākšanu, ierakstīšanu un uzglabāšanu.

Saziņas kontrole var ietvert turpmāk norādītas, bet ne tikai šādas darbības:

  • e-pasta vēstuļu sistemātisku reģistrēšanu un pārlasīšanu; 
  • apskatīto interneta mājaslapu, arī apmeklējuma datuma, laika, ilguma, fiksēšanu; 
  • telefonsarunu ierakstīšanu un noklausīšanos;
  • datu analizēšanu ar mērķi izdarīt konkrētus secinājumus, reģistrēšanu speciālās datubāzēs vai kartotēkās un uzglabāšanu noteiktā periodā.

Saziņas kontroles mērķis

Principā darba devēji ir tiesīgi noteikt un piemērot saziņas kontroles politiku, ja tā kalpo leģitīmam mērķim. Šāds leģitīms mērķis varētu būt, piemēram, darba devēja komercnoslēpuma aizsardzība no pretlikumīgas izpaušanas konkurējošai sabiedrībai vai darba devēja īpašuma aizsardzība pret pārmērīgu tā izmantošanu darbinieku personīgajiem mērķiem vai pat zādzību.

Informēšana par kontroli

Atcerieties, ka darba devējam ir pienākums jūs informēt par saziņas kontroles politiku, savukārt jums ir tiesības piekļūt saviem personas datiem, kas savākti kontroles procesā. Tomēr izņēmuma gadījumos darba devējam nav obligāti jūs jāinformē un jāsaņem jūsu piekrišana, jo fakts, ka jūs zināt par kontroli, var sarežģīt leģitīmā mērķa sasniegšanu. 

piemērs Ja darba devējam ir aizdomas, ka kāds no darbiniekiem izpauž konfidenciālus datus, tādus kā komercnoslēpums, citai sabiedrībai vai zog savas darbavietas inventāru, slepena aizdomās turamo darbinieku novērošana ierobežotā laika posmā varētu būt visefektīvākais līdzeklis, ar ko sasniegt leģitīmo mērķi, proti, darīt galu informācijas noplūdei vai zādzībām.

Tas, ka jūsu darba devējs sedz attiecīgo sakaru pakalpojumu izmaksas un attiecīgie sakaru līdzekļi ir viņa īpašums, gan nenozīmē, ka viņam būtu tiesības pilnīgi kontrolēt jūsu privāto dzīvi. Tomēr darba devējiem ir atļauts pieņemt darbinieku saziņas kontroles politiku un iekšējos noteikumus par to, kā darbinieki darbavietā izmanto sakaru līdzekļus un internetu, tā ka darba devējs var, piemēram, ar speciāliem tehniskiem paņēmieniem nobloķēt darbinieku pieeju konkrētām mājaslapām. 

Kādas cilvēktiesības varētu būt pārkāptas?

Saziņas kontrole, ko jūsu darbavietā veic jūsu darba devējs, ir iejaukšanās jūsu tiesībās uz privāto dzīvi, bet jūsu tiesības uz privāto dzīvi var būt pārkāptas vienīgi tad, ja šī kontrole ir prettiesiska. Atcerieties, ka jūsu saziņa ir aizsargājama: 

  • ja tā ir tieši saistīta ar jūsu darba pienākumu izpildi;
  • ja tā attiecas uz tīri privātām lietām un ja jūs neesat piekritis darba devēja noteiktajai politikai, saskaņā ar kuru darba dators  un tālrunis nedrīkst tikt izmantots privātai saziņai un privātiem mērķiem.

Vai saziņas kontrole ir veikta likumīgi?

Lai novērtētu, vai saziņas kontrole ir veikta likumīgi un jūsu privātums ir pienācīgi ievērots, meklējiet atbildes uz turpmāk norādītajiem jautājumiem. Ja kaut vai viena atbilde būs negatīva, jūsu tiesības uz privāto dzīvi var būt pārkāptas. Tādā gadījumā jums ir tiesības sūdzēties. Lasiet vairāk par to, kā sūdzēties.

Vai saziņas kontrole ir atļauta ar likumu?

Saziņas kontrolei jābūt pamatotai ar likumu. Proti, tā ir pieļaujama tikai gadījumos, kas noteikti Vispārīgajā datu aizsardzības regulā un Darba likumā

piemērs Jūsu darbavietā saskaņā ar Darba likumu ir pieņemti iekšējie noteikumi, kas paredz, ka telefonsarunas ar klientiem tiek ierakstītas un analizētas pakalpojuma kvalitātes uzlabošanas nolūkā.

Ja saziņas kontrole tiek veikta situācijās, kurās tā nav atļauta ar likumu, tad tā nav likumīga un jūsu tiesības uz privāto dzīvi var būt pārkāptas. Tādā gadījumā atbildēt uz pārējiem jautājumiem vairs nav nepieciešams.

Vai saziņas kontrolei ir leģitīms mērķis?

Saziņas kontrolei darbavietā jābūt vērstai uz citu leģitīmu interešu aizsardzību, piemēram:

  • darba devēja interesēm nodrošināt to, lai darbinieki savus amata pienākumus veic godprātīgi un viņu darbs ir produktīvs; 
  • darba devēja tiesībām aizsargāt savu īpašumu pret pārmērīgu tā izmantošanu darbinieku personīgajiem mērķiem vai pat zādzību; 
  • darbinieku veselības aizsardzību.
Vai saziņas kontrole ir nepieciešama?

Saziņas kontrolei darbavietā jābūt nepieciešamai un piemērotai leģitīmā mērķa sasniegšanai. Savāktajai informācijai jābūt svarīgai un atbilstošai saziņas kontroles mērķim.

Lai izvērtētu, vai saziņas kontrole ir nepieciešama, jāizvērtē šādi aspekti:

a) Vai kontroles apjoms nav pārmērīgs? Proti, vai netiek vākti tādi dati, kas citu leģitīmu interešu aizsardzībai nemaz nav nepieciešami?

Darba devējs var vākt un apstrādāt tikai tādus datus, kas tieši attiecas uz jautājumiem, kurus tas vēlas noskaidrot. Vācamo datu apjoms nedrīkst būt pārmērīgs. Tā, piemēram, ja uzņēmuma politika paredz sniedzamo pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas nolūkā ierakstīt darbinieku telefonsarunas ar klientiem, jūsu privāto sarunu ierakstīšana bez jūsu ziņas ir pārmērīga iejaukšanās jūsu tiesībās un neatbilst sākotnējam mērķim.

b) Vai savāktie dati nav apstrādāti citiem, nevis sākotnēji noteiktajiem mērķiem?

Lai jūsu datus varētu apstrādāt citiem, nevis sākotnēji noteiktajiem mērķiem, ir nepieciešama jūsu piekrišana.

c) Vai dati nav uzglabāti ilgāk, kā nepieciešams?

Datu uzglabāšanas laikam jābūt stingri ierobežotam, ja vien tie netiek apstrādāti īpašam mērķim, piemēram, negadījuma izmeklēšanai. Dati ir jādzēš, tiklīdz beidzies tiem noteiktais glabāšanas termiņš un/vai tie sākotnēji noteiktā mērķa sasniegšanai vairs nav nepieciešami.

d) Vai nav citu, mazāk ierobežojošu līdzekļu, ko varētu izmantot nepieciešamās informācijas iegūšanai? 

Par alternatīvu līdzekli varētu uzskatīt, piemēram, pieprasījumu, lai darbinieki paši iesniedz darba devējam vajadzīgo informāciju.

Vai saziņas kontrole ir samērīga?

Konkurējošās tiesības un intereses – jūsu tiesības uz privāto dzīvi un valsts vai citu personu leģitīmās intereses – ir taisnīgi jālīdzsvaro. Ja konkrētā gadījumā priekšroka dota citu interesēm, nevis jūsu tiesībām vai otrādi, šādai izvēlei jābūt pietiekami argumentētai.

Tiesa, līdzsvarojot pretējas tiesības un intereses, varētu apsvērt šādus jautājumus:

a) Cik ilgi veikta saziņas kontrole? Vai tā veikta sistemātiski?

Ja saziņas kontrole veikta sistemātiski samērā ilgā laika posmā, jūsu tiesības uz privāto dzīvi ir ierobežotas vairāk. Ja saziņas kontrole vairs nav nepieciešama leģitīmā mērķa sasniegšanai, tā nekavējoties jāizbeidz. 

b) Kam ir pieejami darbinieku dati? Vai tie izpausti citām personām?

Darbavietā par jums savāktajiem datiem jābūt pieejamiem tikai tiem cilvēkiem, kuru amata pienākumi ir saistīti ar saziņas kontroli un/vai darbinieku datu apstrādi. Šos datus nedrīkst izmantot pret jums, piemēram, disciplinārās vai citās procedūrās.

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Uzziniet vairāk!

×