Lietas kopsavilkums

Köpke pret Vāciju


Eiropas Cilvēktiesību tiesa
2010. gada 5. oktobris

Fakti
Pieteicēja Köpke kundze bija lielveikala kasiere. Viņa tika bez brīdinājuma atlaista par zādzību darbavietā, kas tika atklāta ar slēpto video novērošanas kameru, ko bija uzstādījis viņas darba devējs. Viņa apstrīdēja savu atlaišanu darba strīdu tiesā, bet viņas sūdzība tika noraidīta.

Sūdzība
Köpke kundze sūdzējās, ka video novērošana un vēlāka šī materiāla izmantošana tiesvedības procesā pret viņu pārkāpa viņas tiesības uz privāto dzīvi. 

Tiesas secinājumi
Tiesa sprieda, ka video novērošana tikusi veikta saskaņā ar likumu, tā kalpojusi leģitīmam mērķim un bijusi samērīga, jo nav bijušas citas iespējas, kā atklāt, vai Köpke kundze zaga no savas darbavietas. Tādējādi Köpke kundzes tiesības uz privāto dzīvi nav tikušas pārkāptas.

Tiesa secināja, ka:

  • Darbinieka slēpta videonovērošana darbavietā ir saistīta ar reģistrētu un reproducējamu personas uzvedības dokumentāciju, no kuras darbinieks nevar izvairīties, jo ir saistīts ar darba līgumu veikt konkrētu darbu attiecīgā vietā.

  • Iejaukšanās bija nepieciešama, lai sasniegtu leģitīmu mērķi, proti, aizsargātu darba devēja īpašuma tiesības un sabiedrības interesi atbilstīgā tiesiskuma nodrošināšanā.

  • Lai arī Köpke kundze tika filmēta savā darbavietā, viņai to nezinot: 

  1. Slepenā video novērošana tika uzsākta tikai pēc tam, kad Köpke kundze bija tikusi turēta aizdomās par zagšanu;
  2. Novērošana tika veikta tikai divas nedēļas, un tika filmēta tikai teritorija, kas bija pieejama publiski;
  3. Nepastāvēja citi alternatīvi veidi, kā uzzināt, vai Köpke kundze zaga no savas darbavietas vai nē.

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Uzziniet vairāk!

×