Adopcijas mērķis ir nodrošināt dzīvi ģimeniskā vidē bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības. Svarīgākais adopcijas nosacījums ir vislabākās bērna intereses. Tas nozīmē, ka bērna intereses ir svarīgākas par adoptētāju interesēm. Citiem vārdiem sakot, adopcija nozīmē “dot bērnam iespēju dzīvot ģimenē, nevis dot ģimenei iespēju dzīvot kopā ar bērnu”. 

Pēc adopcijas juridiskās attiecības starp adoptētājiem un bērnu ir tādas pašas kā starp bioloģiskiem vecākiem un bērnu. 

Tiesības adoptēt un tikt adoptētam pašas par sevi nav cilvēktiesības, un tās nav aizsargātas ar tiesībām uz privāto un ģimenes dzīvi. Tomēr adopcijas process un ar to saistītie lēmumi var ietekmēt cilvēktiesības, piemēram, tiesības dibināt ģimeni. 

piemērs Valsts iestāde atsakās jums piešķirt adoptētāja statusu, un tādēļ jūs nevarat izveidot ģimeni adopcijas ceļā.

Adopcijas process civilajā tiesvedībā ir daļa no tiesībām uz taisnīgu tiesu.

Adopcijas procesā pieņemtie lēmumi, jo īpaši adopcijas atteikums, kura galvenais iemesls ir jūsu piederība pie konkrētas cilvēku grupas, nevis konkrēti personiski apstākļi, var ietekmēt arī jūsu tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi vai jūsu tiesības netikt diskriminētam.