Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība

Ieslodzījuma vietā jums jābūt nodrošinātai piekļuvei ārstam, kad vien jums tas vajadzīgs. Nepieciešamības gadījumā ieslodzījuma vietas administrācijai bez nepamatotas kavēšanās ir jānodrošina jums kvalificēta ārsta konsultācija.
Lietas kopsavilkums

Jasinskis pret Latviju


Eiropas Cilvēktiesību tiesa
2010. gada 21. decembris

Fakti
Pēc uzdzīvē pavadītas nakts pieteicēja dēls, kurš bija kurlmēms, nokrita pa trepēm, savainojot savu galvu un zaudējot samaņu uz dažām minūtēm. Policija aizveda viņu uz policijas iecirkni atskurbšanai. Kad ātrās palīdzības personāls sazinājās ar policiju, viņi tika informēti, ka nekāda medicīniska palīdzība nav nepieciešama, jo pieteicēja dēls bijis vienkārši saindējies ar alkaholu. Pēc tam, kad viņš tika ievietots kamerā, viņš vairakkārt klauvēja pie kameras durvīm, taču bez rezultāta. Nākamajā rītā pēc diviem nesekmīgiem mēģinājumiem pamodināt pieteicēja dēlu, policija izsauca ātro palīdzību un tikai pēc vairākkārtējiem pieteicēja lūgumiem viņš visbeidzot tika nogādāts slimnīcā. Pieteicēja dēls nomira dažas stundas vēlāk. Autopsija konstatēja vairākus savainojumus galvai un smadzenēm, kas bija par iemeslu nāvei.

Sūdzība
Pieteicējs sūdzējās, ka viņa dēla nāve iestājās Konvencijas 2. panta pirmajā daļā garantēto tiesību pārkāpuma rezultātā.

Tiesas secinājumi
Tiesa norādīja, ka 2. pants uzliek par pienākumu valstij ne tikai atturēties no “apzinātas” dzīvības atņemšanas, bet arī veikt nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu to cilvēku dzīvības, kas atrodas tās jurisdikcijā. Cilvēki valsts aizgādībā atrodas neaizsargātā pozīcijā, un iestādēm ir pienākums viņus aizsargāt. Ja iestādes lemj par personas ar invaliditāti ievietošanu brīvības atņemšanas iestādē, tām jāizrāda īpaša rūpība, nodrošinot ar tādiem apstākļiem, kas atbilst konkrētās personas īpašajām vajadzībām, ko pieprasa viņa invaliditāte. 

Tiesību uz dzīvību tvērumā pienākums aizsargāt apcietinājumā esošo personu dzīvību sevī ietver arī iestāžu pienākumu nodrošināt viņiem medicīnisko aprūpi, kas nepieciešama viņu dzīvības nodrošināšanai. 

Konkrētajā lietā policija tika atbilstoši informēta par pieteicēja dēla sensoro invaliditāti un par viņa ievainojumiem. Tomēr netika veikta nekāda medicīniska izmeklēšana laikā, kad viņš tika aizturēts. Ātrā palīdzība tika izsaukta tikai 14 stundas vēlāk. Policija viņam arīdzan liedza iespēju pavēstīt par viņa veselības stāvokli. Visbeidzot tika konstatēts, ka ņemot vērā to, ka netika lūgts mediķu viedoklis, netika reaģēts uz pieteicēja dēla klauvējieniem un netika izsaukta ātrā palīdzība, policija nebija izpildījusi savu pienākumu aizsargāt viņa dzīvību. Tādējādi tika konstatēts Konvencijas 2. panta pirmās daļas pārkāpums. 

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Uzziniet vairāk!

×