Ikvienam, it visur

Cilvēktiesības aizsargā ikvienu cilvēku. Tās nav atkarīgas no jūsu tautības, rases, dzimuma, seksuālās orientācijas vai veselības stāvokļa. Dažkārt cilvēki domā, ka cilvēktiesības ir tikai tiem, kas nav izdarījuši neko sliktu, bet pārējie tās nav pelnījuši. Tas nav pareizi. Dažas tiesības reizēm var tikt ierobežotas, bet atņemt cilvēktiesības nevar nevienam.

piemērs Ja kāds ir izdarījis noziegumu un nonācis cietumā, viņa cilvēktiesības tiek ierobežotas, un tā ir daļa no soda. Taču arī cietumā nevienu nedrīkst sist, badināt vai apsaukāt rupjiem vārdiem.

Jūsu un citu personu tiesības

Cilvēktiesības nenozīmē, ka cilvēks var darīt visu, kas ienāk prātā. To ir vieglāk izskaidrot sekojoši: jūsu brīvība beidzas tur, kur sākas citas personas tiesības. Jūsu interesēm un tiesībām ir jābūt līdzsvarā ar citu personu tiesībām, tādēļ jāmeklē kompromiss.

piemērs Jūs nedrīkstat organizēt neatļautu demonstrāciju ielās un ierobežot citu personu iespējas nokļūt darbā. Tas nenozīmē, ka jums vispār nav tiesību rīkot demonstrāciju un citu cilvēku tiesības netraucēti nokļūt darbā ir svarīgākas par jūsējām. Taču katrā situācijā šīs dažādās tiesības jāizvērtē un jālīdzsvaro. Valstij jānodrošina publiskās institūcijas, kas šādās situācijās spēj pieņemt lēmumus un nodrošināt nepieciešamo līdzsvaru.

Ierobežojumi

Cilvēktiesības var tikt ierobežotas. Dažas no jūsu tiesībām un brīvībām var būt ierobežotas visas sabiedrības labā vai lai aizsargātu citu personu tiesības un brīvības.

piemērs Ja kāds pastrādā noziegumu, tad viņu var sodīt un ielikt cietumā, tādējādi pamatoti ierobežojot viņa tiesību uz personas brīvību un neaizskaramību. Tikai dažas tiesības nevar ierobežot nekādos apstākļos. Tas ir spīdzināšanas aizliegums un piespiedu darba jeb verdzības aizliegums. Spīdzināšana un verdzība nav attaisnojama nekādos apstākļos.

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Uzziniet vairāk!

×