Pazīmes vai faktori, kas liecina par letāla iznākuma risku, ir:

  • Draudi nogalināt
  • Žņaugšanas mēģinājumi
  • Uzspiests sekss
  • Laika gaitā augoša fiziska vardarbība 
  • Varmākas kontrole pār upura ikdienas aktivitātēm

Ja varmākas rīcība atbilst kādai no šīm pazīmēm, tad risks, ka varmācība ģimenē var beigties ar slepkavību, ir īpaši liels. Tomēr pat tad, ja varmākas rīcība vēl neatbilst nevienai no iepriekš minētajām pazīmēm, tas nebūt nenozīmē, ka vardarbība ģimenē ar šādu risku nav saistīta.

Saistībā ar vardarbību ģimenē diezgan plaši izplatīts ir tāds fenomens kā vardarbība šķiršanās gadījumā. Proti, sievietes, kuras šķiras vai nesen šķīrušās no partnera, ir pakļautas lielākam riskam, ka atkal var kļūt par vardarbības upuri. Sevišķi smagi vardarbības akti vai pat slepkavības visbiežāk notiek tad, kad sieviete mēģina vardarbīgās attiecības izbeigt, it īpaši pirmajos trīs mēnešos pēc šķiršanās. Vardarbība šķiršanās gadījumā pēc būtības izriet no varmākas nespējas samierināties ar to, ka viņš zaudē vai jau ir zaudējis varu un kontroli pār savu upuri un līdz ar to zaudē arī paša iedibināto pārākumu. Iespējams, ka, cenzdamies atgūt to, ko ir zaudējis, vai atriebties par šo zaudējumu viņš ķersies pie īpaši nežēlīgas fiziskas vardarbības, kuras rezultāts var  būt nopietni ievainojumi vai pat slepkavība.

Tādēļ, lai būtu nodrošinātas cilvēka tiesības uz dzīvību un veselību, ir nepieciešami valsts garantēti aizsardzības pasākumi, kas vērsti pret vardarbību ģimenē un rada tās upuriem iespēju droši izbeigt vardarbīgās attiecības.

Cilvēktiesību gids

Eiropas cilvēktiesību izglītības platforma