Videonovērošanai, videoierakstu izdarīšanai un vēlākai jūsu attēlu ietveroša videomateriāla apstrādei jābūt pamatotai ar likumu. Attiecīgos  pamatus jūs varat atrast Vispārīgajā datu aizsardzības regulā vai citos likumos, kuros ir speciālas norādes uz videonovērošanu. Piemēram, likums Par sapulcēm, gājieniem un piketiem noteic, ka videoierakstu izdarīšana ir atļauta publisku sapulču, gājienu un piketu laikā, bet saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Kārtība, kādā policija veic novērošanu, izmantojot tehniskos līdzekļus, kā arī šādas novērošanas rezultātā iegūto datu apstrādi, publisku vietu var novērot, lai novērstu nekārtības un noziegumus.

Ja videonovērošana vai filmēšana nav atļauta ar likumu, tad tā nav likumīga un jūsu tiesības uz privāto dzīvi var būt pārkāptas. Tādā gadījumā atbildēt uz pārējiem jautājumiem vairs nav nepieciešams. 

Videonovērošanas un jūsu datu tālākas apstrādes mērķis var būt citu leģitīmu interešu aizsardzība. Šīs leģitīmās intereses var būt, piemēram:

• sabiedriskā drošība;
• nozieguma novēršana un izmeklēšana, kriminālvajāšana; 
• nekārtību novēršana;
• bērnu aizsardzība utt.

Ja videonovērošana un videomateriāla apstrāde nekalpo leģitīmam mērķim, tad tā nav likumīga un jūsu tiesības uz privāto dzīvi var būt pārkāptas. Vairs nav nepieciešams apsvērt jautājumus par tās nepieciešamību un samērīgumu.

Videonovērošanai jābūt nepieciešamai un piemērotai leģitīmā mērķa sasniegšanai. Savāktajai informācijai jābūt svarīgai un atbilstošai mērķim, kura dēļ videonovērošana tika veikta. Turklāt jāņem vērā, vai ne ar kādiem citiem, mazāk ierobežojošiem līdzekļiem leģitīmo mērķi nav iespējams sasniegt. 

Lai novērtētu videonovērošanas nepieciešamību, jāizvērtē šādi aspekti:

• Vai videonovērošanas mērogs nav bijis pārāk plašs? Proti, vai netiek vākti tādi dati, kas citu leģitīmo interešu aizsardzībai nemaz nav nepieciešami?

• Vai savāktie dati netiek apstrādāti tādu mērķu sasniegšanai, kuri sākotnēji nemaz nebija noteikti? Tādā gadījumā ir nepieciešama jūsu piekrišana.

• Vai dati netiek glabāti ilgāk, kā nepieciešams?

Videoierakstus drīkst glabāt tikai ļoti ierobežotu laiku, ja vien tie netiek izmantoti speciālam leģitīmam mērķim, piemēram, nozieguma izmeklēšanai. Videoieraksti ir jādzēš, ja to uzglabāšanai noteiktais termiņš ir beidzies un/vai sākotnējā mērķa sasniegšanai tie vairs nav nepieciešami.

Konkurējošās tiesības un intereses – jūsu tiesības uz privāto dzīvi un valsts vai citu personu leģitīmās intereses – ir taisnīgi jālīdzsvaro. Ja konkrētā gadījumā priekšroka dota citu personu interesēm, nevis jūsu tiesībām vai otrādi, šādai izvēlei jābūt pietiekami argumentētai. 

Līdzsvarojot pretējas tiesības un intereses, jāizvērtē šādi aspekti:

a) Cik ilgi veikta videonovērošana? Vai tā veikta sistemātiski?

Ja videonovērošana veikta sistemātiski relatīvi ilgā laika posmā, jūsu tiesības uz privāto dzīvi ir ierobežotas vairāk. Tiklīdz videonovērošana vairs nav nepieciešama leģitīmā mērķa sasniegšanai, tā nekavējoties jāizbeidz. 

b) Vai videoieraksti ir rādīti vai nodoti citām personām?

Videoierakstus, kuros ir fiksēts jūsu attēls, nedrīkst rādīt vai izplatīt citām personām bez jūsu piekrišanas, izņemot īpašus likumā izsmeļoši norādītus gadījumus.

Uzziniet vairāk par jūsu attēlu ietveroša videoieraksta rādīšanu vai izplatīšanu.
Uzziniet vairāk par videonovērošanu nozieguma kontekstā.
Uzziniet vairāk par videonovērošanu darbavietā.