Netiešā diskriminācija ir konstatējama tad, kad acīmredzami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse, kas attiecas uz visiem cilvēkiem, dažus cilvēkus ietekmē smagāk nekā pārējos vai dažiem cilvēkiem rada sliktākas sekas nekā pārējiem sakarā ar šiem dažiem cilvēkiem piemītošo īpašo pazīmi (aizsargāto pazīmi). 

Tomēr pat tādos gadījumos, kad negatīvā ietekme vai sekas ir acīmredzamas, attiecīgā attieksme var nebūt diskriminējoša, ja tā ir attaisnota. Lai attieksmi varētu uzskatīt par attaisnotu, tai jākalpo tiesiskam mērķim (jābūt reāli nepieciešamai) un jābūt samērīgai ar šo mērķi. Attieksme uzskatāma par attaisnotu, ja tā ir nepieciešama un nepastāv citi, mazāk diskriminējoši līdzekļi.

piemērs Netiešā diskriminācija var būt konstatējama, piemēram, gadījumos, kad darba devējs pieprasa, lai darbinieku prasme runāt oficiālajā valodā būtu perfekta, un līdz ar to cilvēki, kuru dzimtā  valoda ir kāda no minoritāšu valodām, tiek nostādīti nelabvēlīgākā pozīcijā, vai kad darba devējs pieprasa, lai darbā tiktu pieņemtas  tikai personas, kuras pēc auguma garuma atbilst noteiktam visai augstam standartam, un līdz ar to nelabvēlīgākā pozīcijā tiek nostādītas sievietes, vai kad darba devējs pieprasa, lai amata pretendenti iziet fiziskās izturības testu, un līdz ar to nelabvēlīgākā situācijā tiek nostādīti gados vecāki cilvēki. 

Praksē dažkārt ir grūti netiešo diskrimināciju nodalīt no pieļaujamas atšķirīgās attieksmes. 

piemērs Ja darba devējs ar oficiālās jeb valsts valodas prasmi saistītas prasības izvirza darbiniekiem, kuri regulāri strādā ar klientiem, tad šīs prasības ir likumīgas. Taču šīs pašas prasības var būt pārmērīgas un uzskatāmas par netiešu etnisko diskrimināciju, ja tiek izvirzītas darbiniekiem, kuri, piemēram, uzkopj biroja telpas un kuru darba pienākumi neietver regulāru saskarsmi ar citiem cilvēkiem.

Cilvēktiesību gids

Eiropas cilvēktiesību izglītības platforma