Naida noziegumi

Naida noziegumi ir krimināli sodāmi nodarījumi, kuru pamatā ir aizspriedumi pret noteiktām sabiedrības grupām. Šie noziegumi no citiem noziegumiem atšķiras ar savu motīvu. Naida noziegumi var izpausties dažādās formās.
Lietas kopsavilkums

Šečić pret Horvātiju


Eiropas Cilvēktiesību tiesa
2007. gada 31. maijs

Fakti

Pieteicējs kopā ar citām personām vāca vecu metālu Zagrebas ielās. Divi neidentificēti vīrieši pienāca pie grupas un uzbruka pieteicējam. Viņi sita pieteicēju pa visu ķermeni ar koka dēļiem, izkliedzot rasistiskus saukļus. Divi citi neidentificēti vīrieši, acīmredzot šīs pašas grupas locekļi, visu vēroja. Īsu brīdi vēlāk ieradās policija; viņi nopratināja cilvēkus, kas atradās notikuma vietā, un meklēja uzbrucējus. Pieteicēja advokāts informēja valsts prokuratūru, ka personas, kuras uzbruka pieteicējam, acīmredzami ir bijušas iesaistītas vairākos uzbrukumos, kas vērsti pret romu tautības cilvēkiem.

Sūdzība

Pieteicējs apgalvoja, ka vietējās tiesībsargājošās iestādes neveica nopietnu un efektīvu izmeklēšanu rasistisku motīvu vadītam uzbrukumam un ka viņš cieta no diskriminācijas, kurai pamatā bija romu izcelsme.

Tiesas secinājumi

Tiesa atkārtoti uzsvēra, ka valstīm, kas ir ratificējušas Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, ir pienākums veikt pasākumus, kas nodrošinātu, ka indivīdi tās jurisdikcijā netiek pakļauti sliktai attieksmei, tai skaitā no privātu indivīdu puses. Iestādēm ir jāsper visi saprātīgi soļi, kas ir to rīcībā, lai savāktu atbilstošus pierādījumus, un tas jādara nekavējoties un ar pienācīgu rūpību. Tomēr Tiesa konstatēja, ka pēc notikuma, par kuru tika iesniegta sūdzība, policija nebija nevienu atzinusi par aizdomās turamo un kriminālprocess pirmstiesas fāzē atradās gandrīz septiņus gadus.

Tiesa konstatēja, ka bija aizdomas, ka pieteicēja uzbrucēji piederēja skinhedu grupai, kuru savā būtībā vadīja ekstrēmistu un rasistu ideoloģija. Tādēļ bija nepieņemami, ka, apzinoties, ka konkrēto notikumu visticamāk motivēja etniskais naids, policija pieļāva, ka izmeklēšana ilgst vairāk nekā septiņus gadus, un netika izdarīti nekādi būtiski soļi, lai identificētu un atzītu par aizdomās turamiem uzbrucējus. Attiecīgi Tiesa lēma, ka ir noticis Konvencijas 14. panta pārkāpums kopsakarā ar 3. panta procesuālo aspektu.

Cilvēktiesību gids

Eiropas cilvēktiesību izglītības platforma