Brīvprātīga paternitātes atzīšana

Bērna bioloģiskais tēvs var brīvprātīgi sevi par tādu atzīt. Brīvprātīga atzīšana ir iespējama tad, ja nepastāv paternitātes legālā prezumpcija (pieņēmums) vai ja tiesa ir atzinusi, ka mātes vīrs nav bērna tēvs.

Kopīgs iesniegums

Paternitāte parasti tiek atzīta ar kopīgu iesniegumu, kuru dzimtsarakstu nodaļai iesniedz abi bioloģiskie vecāki. Bērna piekrišana paternitātes atzīšanai ir nepieciešama, ja viņš sasniedzis divpadsmit gadu vecumu.

Apstrīdēšana tiesā

Brīvprātīgi atzītu paternitāti var apstrīdēt tiesā, ja pastāv šaubas par to, vai cilvēks, kurš atzinis savu paternitāti, patiešām ir bērna bioloģiskais tēvs.

piemērs Ja juridiski atzīts tēvs ir maldīgi sevi uzskatījis par bērna bioloģisko tēvu, viņa paternitāti var apstrīdēt tiesā.

Procedūra un termiņi

Brīvprātīgi atzītu paternitāti var apstrīdēt civilprocesa kārtībā vispārējās jurisdikcijas tiesā. Attiecīgas prasības iesniegšanas nosacījumi un termiņi ir paredzēti Civillikumā. Prasību var iesniegt:

  • persona, kura atzinusi savu paternitāti, kā arī bērna māte divu gadu laikā no dienas, kad uzzināja par apstākļiem, kas paternitāti izslēdz;
  • bērna bioloģiskais tēvs divu gadu laikā no bērna dzimšanas dienas;
  • bērns var apstrīdēt paternitātes pieņēmumu pēc pilngadības sasniegšanas un divu gadu laikā no dienas, kad uzzināja par apstākļiem, kas paternitāti izslēdz.

Cilvēktiesību gids

Eiropas cilvēktiesību izglītības platforma