Lietas kopsavilkums

Társaság a Szabadságjogokért pret Ungāriju


Eiropas Cilvēktiesību tiesa
14 April 2009

Fakti
Pieteicējs, cilvēktiesību nevalstiskā organizācija, pieprasīja pieeju sūdzībai, kas atradās Konstitucionālajā tiesā. Konstitucionālā tiesa noraidīja pieteicēja lūgumu. Tālāk pieteicējs iesniedza tiesā prasību ar lūgumu uzlikt Konstitucionālajai tiesai par pienākumu atļaut pieeju lietai. Tiesa noraidīja pieteicēja prasību pēc tam, kad konstatēja, ka pieprasītie dati bija „personīgi” un tādējādi tiem nevarēja piekļūt bez sūdzības iesniedzēja piekrišanas. 

Sūdzība
Pieteicējs iesniedza sūdzību par to, ka Ungārijas tiesas ir pārkāpušas tā tiesības saņemt sabiedriskas nozīmes informāciju.

Tiesas secinājumi
Tiesa sprieda, ka pieteicēja tiesības saņemt informāciju, kas ir daļa no tā tiesībām uz izteiksmes brīvību, ir tikušas pārkāptas, un, ka valstij ir pienākums neierobežot tādas informācijas apriti, kādu lūdza pieteicējs.

Tiesa secināja, ka atteikums pieteicējam piekļūt informācijai nebija nepieciešams un samērīgs:

  • Tiesa raksturoja pieteicēju kā sabiedrības „sargsuni”, kura darbību garantēja tāda pati Konvencijas aizsardzība, kāda tiek piešķirta preses brīvībai.
  • Konstitucionālā sūdzība par abstraktu konstitucionalitātes pārbaudi raisīja sabiedriskas intereses diskusiju.
  • Atteikums pieteicējam piekļūt šādas sūdzības saturam pārkāpa pieteicēja tiesības uz likumīgu informācijas ievākšanu par sabiedriskas intereses jautājumiem. Vēl jo vairāk, tas sasniedza pat cenzūras apveidu.
  • Tā kā konstitucionālo sūdzību iesniedza Parlamenta locekļi, to nevarēja uzskatīt par privātu.
  • Informācija, kuru pieprasīja pieteicējs, bija gatava un pieejama, un tā neprasīja nekādu datu ievākšanu. 

Cilvēktiesību gids

Eiropas cilvēktiesību izglītības platforma