Izteiksmes brīvība ir ļoti nozīmīgs cilvēktiesību aspekts, jo sabiedrība, kurā tā nav nodrošināta, nevar būt demokrātiska. Izteiksmes brīvība ietver domu, viedokļu un informācijas brīvu apmaiņu un tādējādi ļauj katram sabiedrības loceklim veidot pašam savu viedokli visai sabiedrībai svarīgos jautājumos. Izteiksmes brīvība ir publisku debašu, kā arī brīvas un neatkarīgas preses priekšnoteikums, un, pateicoties tai, pilsoņi ir izglītoti un valsts darbība – atklāta.

Izteiksmes brīvība aizsargā gandrīz visus izteiksmes veidus neatkarīgi no vēstījuma satura vai toņa. Tā attiecas uz ikvienu:

• vietu (publisku, privātu);
• nolūku (politisks, māksliniecisks, komerciāls); 
• formu (vārdi, attēli, skaņas); 
• plašsaziņas līdzekli (filmas, karikatūras, radio, televīzija, sociālie tīkli).

piemērs Ja vēlaties paust kādu ideju, jūs varat interneta portālā publicētam rakstam pievienot savu komentāru, publiskā vietā atskaņot dziesmu, izvietot sludinājumu vai valkāt T-kreklu ar zīmīgu apdruku.

Izteiksmes brīvība jūs aizsargā pret nepamatotiem jūsu pašizpausmes ierobežojumiem, taču negarantē jums savu ideju paušanas līdzekļu pieejamību. 

piemērs Žurnāls vai interneta portāls var atteikties publicēt jūsu rakstu vai komentāru, un sociālā tīkla administrators var dzēst jūsu komentāru.

Tiesības uz izteiksmes brīvību ir ļoti plašas, tomēr tām ir zināmas robežas. Šīs tiesības var tikt ierobežotas, piemēram, gadījumos, kad vienas personas izteiksmes brīvība nav savienojama ar citas personas tiesībām vai visas sabiedrības vērtībām. Šādos gadījumos valsts var likumīgi ierobežot kaitīgu izteikumu izplatīšanas iespējas vai pat sodīt par tiem, piemēram, ja tie pārkāpj cilvēka tiesības uz privāto dzīvi vai kvalificējami kā neslavas celšana, naida kurināšana, neķītrība, pornogrāfija, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apdraudēšana, slepenas informācijas vai komercnoslēpuma izpaušana, autortiesību pārkāpšana. 

Visiem pasākumiem, kas ierobežo izteiksmes brīvību, jābūt noteiktiem ar likumu, tie var tikt piemēroti tikai likumīgu iemeslu (leģitīma mērķa) dēļ un izņēmuma kārtā pēc katra konkrētā gadījuma izvērtēšanas. 

Uzziniet vairāk par likumīgiem ierobežojumiem un vērtēšanas kritērijiem.

Izteiksmes brīvībai ir robežas, un tā neattiecas uz visiem izpausmes veidiem. Izteiksmes brīvība neaizsargā naida kurināšanu, kas uzskatāma par noziedzīgu nodarījumu. Naida kurināšana ir jebkāda veida aicinājums uz naidu un vardarbību pret noteiktu personu vai personu grupu, pamatojoties uz tādām īpašībām kā rase, etniskā izcelsme, dzimums, vecums, seksuālā orientācija, ticība vai veselības stāvoklis, kā arī šāda naida un vardarbības izplatīšana vai attaisnošana. Naida kurināšana ir pretrunā ar demokrātiskas sabiedrības pamatvērtībām, tāpēc valsts drīkst to likumīgi novērst vai par to sodīt. 

Uzziniet vairāk par naida kurināšanu.

Izteiksmes brīvība piešķir plašsaziņas līdzekļiem īpašas tiesības, bet arī  uzliek īpašus pienākumus. Plašsaziņas līdzekļi informē sabiedrību par to interesējošiem jautājumiem un rada iespēju publiskām debatēm, izpētei un pārdomām. Tāpēc neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi un kvalitatīva žurnālistika tiek uzskatīti par demokrātiskas sabiedrības “sargsuņiem”. 

Tā ir plašsaziņas līdzekļu un žurnālistu misija, un tās dēļ cilvēktiesības tiem piešķir papildu tiesības un garantijas. Piemēram, avotiem, no kuriem žurnālisti smeļas informāciju, lai varētu sabiedrībai sniegt pamatotas ziņas par tai aktuāliem jautājumiem, ir nodrošināta īpaša aizsardzība – uzlikt žurnālistiem par pienākumu atklāt savus informācijas avotus ir iespējams vienīgi ar tiesas nolēmumu. 

Uzziniet vairāk par preses brīvību.

Izteiksmes brīvība ietver iespēju brīvi dalīties jebkādā jūs interesējošā informācijā, kā arī to saņemt, piemēram, lasot laikrakstus, klausoties radioprogrammas, skatoties televīzijas raidījumus vai pētot tīmekļa vietnes. Izteiksmes brīvība ietver arī pilsoņu tiesības piekļūt valsts iestāžu rīcībā esošai vispārpieejamai un – konkrētos gadījumos – pat ierobežotas pieejamības informācijai.

Uzziniet vairāk par informācijas pieejamību.