Latvijas likums paredz, ka naida noziegumos cietušie ir jāaizsargā un nozieguma izdarītājiem ir jāatbild par nodarīto. Tūlītējai palīdzībai jābūt pieejamai ikvienam, kas ir apdraudēts, un cietušajiem jābūt nodrošinātam strukturālam atbalstam un juridiskai palīdzībai.

Tūlītēja atbildes reakcija

Policija ir tiesībaizsardzības iestāde, kuras juridiskais pienākums ir rīkoties tad, kad tiek tieši apdraudēta personas drošība, veselība vai dzīvība. Šis pienākums ietver arī personas īpašuma aizsardzību. Tādēļ gadījumā, ja jūsu drošību, veselību vai dzīvību apdraud pret jums aizspriedumu dēļ noskaņota persona, jums ir tiesības savas aizsardzības labad zvanīt policijai (112). Nav nozīmes tam, vai jūs esat cietis jau pret jums vērstā naida noziegumā vai arī jūtaties apdraudēts un baidāties, ka varat kļūt par nākamā šāda nozieguma upuri. Policijas inspektori vairumā gadījumu ir pirmie, kas reaģē uz naida noziegumu.

Par naida noziegumiem bieži netiek ziņots, jo cilvēki ir pārāk iebiedēti, lai meklētu palīdzību, vai arī neuzticas atbildīgajām iestādēm, netic, ka tās viņus varētu pasargāt no noziedzniekiem. Tomēr ir svarīgi, lai iestādes identificētu potenciālu naida nozieguma gadījumu, aizturētu personu, kas jau izdarījusi naida noziegumu, un sniegtu nepieciešamo palīdzību cietušajam vai personai, kura jūtas apdraudēta. Tādējādi jebkuram naida nozieguma lieciniekam par to ir jāziņo. Ārkārtas gadījumiem paredzētais tālruņa numurs ir 112.

Juridiskā palīdzība

Valstij nav automātiska pienākuma nodrošināt jums bezmaksas juridisko palīdzību. Kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā valsts ierosinās lietu pret noziedzīgā nodarījuma izdarītāju.

Jūs jebkurā procesa stadijā varat nolīgt juristu. Jūsu jurists var piedalīties visās procesuālajās darbībās, kurās jums jāpiedalās vai kurās jūs izvēlaties piedalīties.
Ja jums nepieciešama juridiskā palīdzība, lai varētu efektīvi izmantot savas tiesības un aizstāvēt savas intereses, bet jūs nevarat atļauties nolīgt juristu, tad varat vērsties Juridiskās palīdzības administrācijā, kas var piešķirt valsts nodrošinātu juridisko palīdzību.

Palīdzība pēc naida nozieguma

Naida noziegumos cietušie ir piedzīvojuši emocionālu vai psiholoģisku traumu un dažkārt var vēlēties saņemt īpašāku palīdzību par to, ko valsts parasti var piedāvāt. Tādā gadījumā viņiem palīdzību var sniegt dažādas nevalstiskās organizācijas, kas strādā ar īpašām sociālajām grupām vai piedāvā specializētu palīdzību.

Kādas cilvēktiesības varētu būt pārkāptas?

Risks, ka cilvēktiesību pārkāpumi var notikt tādēļ, ka policija vai citas valsts iestādes nespēj garantēt potenciālo naida noziegumu upuru drošību vai novērst diskrimināciju, ir iespējams, jo ne katrs valsts ierēdnis ir pienācīgi sagatavots rīcībai naida noziegumu gadījumos.

Valsts iestādēm ir jāveic rūpīga izpēte, lai novērstu, izmeklētu naida noziegumus un sodītu to izdarītājus saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem neatkarīgi no tā, vai attiecīgos nodarījumus izdarījuši valsts iestāžu ierēdņi vai privātpersonas. Policijas nespēja pienācīgi reaģēt uz naida noziegumiem var tikt uzskatīta par valsts nespēju garantēt cilvēku drošību.

Tiesības uz dzīvību un necilvēcīgas vai pazemojošas attieksmes aizliegums

Drošības līdzekļi, tādi kā, piemēram, apcietinājums, ko izmeklēšanas tiesnesis var piemērot pēc policijas lūguma, lai aizsargātu cietušo, ir pasākumi, kas valstij jāizmanto, lai nodrošinātu cietušo personu cilvēktiesību ievērošanu. Ja policija nespēj pienācīgi reaģēt uz naida noziegumu, var tikt pārkāptas tiesības uz dzīvību vai necilvēcīgas vai pazemojošas attieksmes aizliegums.

Tiesības uz taisnīgu tiesu

Tiesības uz taisnīgu tiesu var būt pārkāptas, ja valsts iestādes, kas izmeklē naida noziegumus, vai tiesas neievēro likumā noteiktās procedūras vai arī tiesas process velkas pārlieku ilgi.

Diskriminācijas aizliegums

Ja valsts (atbildīgās valsts iestādes) efektīvi nereaģē uz naida noziegumiem, tos neizmeklē vai nenodrošina naida noziegumos cietušo aizsardzību, lai gan tiek tieši apdraudēta viņu dzīvība, brīvība vai veselība, var tikt pārkāpts diskriminācijas aizliegums un līdz ar to arī tiesības uz dzīvību un/vai necilvēcīgas vai pazemojošas attieksmes aizliegums.

Diskriminācijas aizliegums var tikt pārkāpts arī tad, ja pašu atbildīgo valsts iestāžu attieksme pret cietušo ir diskriminējoša aizspriedumu dēļ.

Cilvēktiesību gids

Eiropas cilvēktiesību izglītības platforma