Aktīvs bruņots konflikts ar citu valsti ir vispāratzīts par vienu no situācijām, kura “apdraud nācijas pastāvēšanu” un kura ir skaidri noteikta Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 15. pantā kā ārkārtas situācija, kas var attaisnot atkāpi no konvencijā nostiprinātajām tiesībām.
piezīme Ir iespējami divu veidu bruņoti konflikti – starptautiski un iekšēji. Starptautisks bruņots konflikts ir vismaz divu valstu konflikts. Iekšējais konflikts ir tāds, kas izcēlies starp valdības spēkiem un vienu vai vairākām bruņotām grupām vai starp pašām grupām vienas valsts ietvaros. Iekšējais konflikts parasti nav uzskatāms par tādu, kas automātiski attaisnotu atkāpes no cilvēktiesībām. Tas, vai iekšējais bruņotais konflikts ir tik nopietns, ka “apdraud nācijas pastāvēšanu”, ir izvērtējams katrā atsevišķajā gadījumā.
Valsts atkāpe no cilvēktiesībām parasti ir pieļaujama tad, ja karadarbība notiek šīs valsts teritorijā. Turpretī tas, ka valsts ir iesaistīta bruņotā konfliktā vai veic militāru misiju ārzemēs, nenozīmē to, ka pašā valstī būtu ārkārtas situācija.
Starptautiskās humanitārās tiesības
Karš pats par sevi nenozīmē to, ka likumi vairs nebūtu jāievēro un cilvēktiesības būtībā paliktu neaizsargātas. Uz bruņotiem konfliktiem attiecas starptautiskās humanitārās tiesības, kas citstarp noteic, kādi pienākumi konflikta pusēm ir jāpilda, lai tiktu aizsargātas to cilvēku pamattiesības, kuri konfliktā nav aktīvi iesaistīti. Starptautiskās humanitārās tiesības aizsargā civiliedzīvotāju, karagūstekņu, ievainoto un slimo kaujinieku, palīdzības dienestu, okupētajās teritorijās palikušo cilvēku un citu tādu cilvēku grupu tiesības un drošību, kuras karadarbībā aktīvi nepiedalās, bet atrodas konflikta zonā.
Starptautiskās humanitārās tiesības un cilvēktiesības var tikt piemērotas vienlaikus. Dažreiz tās pārklājas, aizsargājot vienas un tās pašas tiesības vienā un tajā pašā līmenī. Piemēram, gan starptautiskās humanitārās tiesības, gan cilvēktiesības aizliedz spīdzināšanu vienmēr, visur un attiecībā uz visiem cilvēkiem.
Dažos gadījumos cilvēktiesību vietā var piemērot starptautiskās humanitārās tiesības. Piemēram, Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 15. pants nepieļauj nekādas atkāpes no tiesībām uz dzīvību, izņemot gadījumus, kad nāve ir likumīgas karadarbības rezultāts. Tādējādi kara laikā valstis var tiesības uz dzīvību pārkāpt, ja starptautiskās humanitārās tiesības to pieļauj.
Citas cilvēktiesības arī bruņota konflikta laikā ir piemērojamas un ir jāievēro, ciktāl to piemērošana nav pretrunā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām.