Infekcijas slimības pandēmijas laikā valstis var ierobežot pulcēšanās brīvību, aizliedzot jebkādu vai noteikta veida pulcēšanos. Covid-19 pandēmijas laikā valstis, tostarp Latvija, aizliedza lielus publiskus pasākumus, sanāksmes, demonstrācijas un vispār publiskus pasākumus iekštelpās un ārtelpās. Šādi cilvēktiesības ierobežojoši pasākumi var būt nepieciešami, lai aizsargātu sabiedrības veselību un ierobežotu infekcijas izplatību. Liela pulcēšanās, īpaši slēgtās telpās, tika atzīta par īpašu ļoti lipīgā vīrusa izplatīšanās risku.
Pandēmijas izraisīta ārkārtas situācija var attaisnot šādus cilvēktiesības ierobežojošus pasākumus. Tomēr šo pasākumu nepieciešamība un samērīgums ir regulāri un atkārtoti jāizvērtē, ņemot vērā faktisko situāciju un tās izmaiņas.
piemērs Gandrīz pilnīgs publiskas pulcēšanās aizliegums var būt attaisnojams pandēmijas kulminācijas laikā, kad inficēto, hospitalizēto vai mirstošo cilvēku skaits ir ļoti liels. Tomēr pilnīgs aizliegums vairs nav attaisnojams tad, kad inficēšanās rādītāji ir zemi un citi infekcijas izplatību ierobežojoši pasākumi, piemēram, atļauja pulcēties vienīgi ārtelpās, minimālās prasības attiecībā uz iekštelpām vai pienākums valkāt aizsargmasku, var būt tikpat efektīvi.