Vairumā gadījumu, kad likums ļauj valsts iestādēm ierobežot cilvēktiesības, tas dod tām arī zināmu rīcības brīvību, proti, iespēju veikt individuālu izvērtējumu. Šā izvērtējuma mērķis ir noskaidrot, vai tiešām cilvēktiesības ir jāierobežo un kādi ierobežojumi konkrētajā situācijā ir nepieciešami un pamatoti. Parasti, kad valsts iestāde vai amatpersona veic šādu izvērtējumu un ierobežo cilvēktiesības, tā pieņem attiecīgu rakstveidā noformējamu lēmumu.
piemērs Latvijā pirms demonstrācijas rīkošanas ir jāsaņem pašvaldības atļauja. Pašvaldība ar savu lēmumu var vai nu atteikt atļauju, vai arī izvirzīt konkrētus nosacījumus demonstrācijas rīkošanai, tostarp noteikt ierobežojumus attiecībā uz demonstrācijas norises laiku, vietu un veidu. Ja pašvaldības lēmums paredz šādus ierobežojumus, tad pašvaldībai tajā ir jāietver šā lēmuma tiesiskais pamatojums, kā arī pamatojums tam, kādēļ attiecīgie ierobežojumi ir nepieciešami.
Pamatojums
Lēmumiem, ar kuriem tiek ierobežotas cilvēktiesības, jābūt pienācīgi pamatotiem. Pienākums lēmumā norādīt tā iemeslus ir būtisks, lai novērstu pilnvaru ļaunprātīgas izmantošanas iespēju un skartās personas varētu izmantot tiesības uz efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli. Citiem vārdiem sakot: ja valsts iestādēm nebūtu jāpamato savi lēmumi, tie varētu tikt pieņemt patvaļīgi un tos pārsūdzēt būtu gandrīz vai neiespējami.
No pienākuma pamatot lēmumu izriet arī pienākums izvērtēt jebkādu attiecīgajā lēmumā paredzēto cilvēktiesības ierobežojošo pasākumu samērīgumu. Tas nozīmē, ka gadījumos, kad likums ļauj valsts iestādēm vai amatpersonām izlemt, vai un cik lielā mērā tiks piemēroti cilvēktiesības ierobežojoši pasākumi, tām ir arī pienākums iepriekš rūpīgi izvērtēt attiecīgos ierobežojumus un pārbaudīt:
- paredzēto pasākumu/ierobežojumu iemeslu (leģitīmo mērķi), proti, noskaidrot, kāpēc tie ir nepieciešami
- vai paredzētie pasākumi ir nepieciešami konkrētajā situācijā, t. i., vai nav iespējami citi, mazāk ierobežojoši pasākumi, ar kuriem varētu tikpat efektīvi sasniegt leģitīmo mērķi
- vai ierobežojumi ir samērīgi, t. i., vai labums, ko no tiem gūs sabiedrība, atsvērs indivīda tiesībām nodarīto kaitējumu
Uzziniet vairāk par cilvēktiesību ierobežojumu pārbaudi.
Šajā novērtējumā ir jāņem vērā katras personas individuālie apstākļi un situācija, atsevišķos gadījumos arī sociālekonomiskā izcelsme, vecums, invaliditāte vai citi apstākļi, kas var būt svarīgi.
piemērs Rīkojot tiesas sēdi videokonferences formā, tiek ierobežotas iesaistīto personu tiesības būt klāt tiesas procesā. Ja tiesnesis civillietā noteic, ka tiesas sēde notiks šādā veidā, viņam ir jāizvērtē vairāki konkrētās lietas aspekti, tostarp arī tas, vai visām pusēm ir pieejama videokonferenču tehnoloģija un platjosla, vai tām ir tehniskās zināšanas, kas nepieciešamas, lai piedalītos tiesas procesā videokonferences režīmā, vai attiecīgo personu fiziskā vai garīgā veselība ļauj tām efektīvi sekot līdzi tiesas procesam ekrānā potenciāli ilgāku laiku.
Latvijā lēmumus, kuri ierobežo indivīda tiesības un kurus pieņem valsts iestādes, parasti sauc par administratīvajiem aktiem. Administratīvā procesa likuma 67. pants nosaka šāda lēmuma formu un saturu. Šādā lēmumā jāiekļauj vismaz šāda informācija:
- institūcija (amatpersona), kas izdevusi lēmumu
- lēmuma adresāts
- lietas fakti
- lēmuma juridiskais pamatojums
- iemesli, kādēļ lēmums, tāpat kā visi tajā noteiktie cilvēktiesības ierobežojošie pasākumi, konkrētajā situācijā ir nepieciešams un pamatots
- jebkuri pienākumi, kas uzlikti adresātam
- lēmuma pārsūdzēšanas kārtība
Efektīvs līdzeklis
Jebkurš lēmums, kas ierobežo cilvēktiesības, ir pakļauts neatkarīgai pārskatīšanai, kuras rezultātā var tikt piedāvāta kompensācija. To sauc par tiesībām uz efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli. Tātad, ja saņemat lēmumu, kas ierobežo jūsu cilvēktiesības, jums vajadzētu būt iespējai to pārsūdzēt tiesā vai citā neatkarīgā iestādē. Pārsūdzības procedūrai vienmēr vajadzētu būt norādītai pašā lēmumā.
Uzziniet vairāk par efektīvu līdzekli.