Atsevišķas Kriminālprocesa likuma un Operatīvās darbības likuma normas piešķir valsts iestādēm tiesības slepeni kontrolēt privātas vietas, izmantojot video un audio aparatūru.
Video un audio kontrole privātās vietās var tikt veikta tādās formās kā:
Speciālās izmeklēšanas darbības
Speciālās izmeklēšanas darbības, tostarp video un audio kontroli privātās vietās, valsts iestādes var veikt kriminālprocesa ietvaros:
- ja ir pamatoti iemesli ticēt, ka attiecīgie ieraksti ietvers nepieciešamos pierādījumus un
- tikai tad, ja ne ar kādiem alternatīviem līdzekļiem pierādījumus iegūt nav iespējams.
Šīs darbības tiek veiktas, iesaistītajām personām par to nezinot, un to veikšanai nepieciešams izmeklēšanas tiesneša lēmums.
Operatīvās darbības
Operatīvo darbību ietvaros privātas vietas videokontroli var veikt, ja:
- ir saņemta pamatota informācija par konkrētās personas saistību ar noziegumu vai
- tiek apdraudētas valstiski svarīgas intereses, piemēram, valsts drošība.
Videonovērošana tiek veikta, iesaistītajām personām par to nezinot.
Kādas cilvēktiesības varētu būt pārkāptas?
Video un audio kontrole, ko veic valsts iestādes, aizskar jūsu tiesības uz privāto dzīvi, proti, ierakstā tiek fiksēts jūsu attēls un jūsu balss. Šādi pastāvīgi ieraksti atklāj ne tikai jūsu identitāti, bet arī jūsu sarunu saturu un darbības, ko veicat. Tomēr tikai prettiesiskas iejaukšanās gadījumā var tikt konstatēts, ka jūsu tiesības uz privāto dzīvi ir pārkāptas.
Vai izmeklēšanas un operatīvās darbības veiktas likuma ietvaros?
Lai novērtētu, vai izmeklēšanas vai operatīvās darbības pret jums veiktas likumīgi un jūsu privātums ir pienācīgi ievērots, meklējiet atbildes uz turpmāk norādītajiem jautājumiem. Ja kaut vai viena atbilde būs negatīva, jūsu tiesības uz privāto dzīvi var būt pārkāptas, un jums ir tiesības sūdzēties. Uzziniet vairāk par to, kā sūdzēties.
Katrai šādai darbībai jābūt pamatotai ar likumu. Latvijā visas izmeklēšanas un operatīvās darbības ir noteiktas vai nu Kriminālprocesa likumā, vai Operatīvās darbības likumā.
Abi minētie likumi ietver arī:
- noteiktas prasības, kas jāievēro, šīs darbības veicot, un nosacījumus, ar kādiem šīs darbības var veikt. Izmeklēšanas darbību veikšanai parasti ir nepieciešams izmeklēšanas tiesneša lēmums;
- veikto izmeklēšanas vai operatīvo darbību apstrīdēšanas procedūru. Uzziniet vairāk par to, kā aizstāvēt savas tiesības.
Ja video un/vai audio kontrole nav atļauta ar likumu, tad tā nav likumīga un jūsu tiesības uz privāto dzīvi var būt pārkāptas. Tādā gadījumā vairs nav nepieciešams apsvērt citus jautājumus.
Video un audio kontroles mērķis var būt citu leģitīmu interešu aizsardzība. Šīs leģitīmās intereses var būt, piemēram:
- nozieguma novēršana un atklāšana, kriminālvajāšana utt.;
- nekārtību novēršana;
- citu personu aizsardzība;
- valsts drošības aizsardzība pret iekšējiem un ārējiem apdraudējumiem.
Ja izmeklēšanas vai operatīvās darbības nekalpo leģitīmam mērķim, tad tās nav likumīgas un jūsu tiesības uz privāto dzīvi var būt pārkāptas. Tad vairs nav nepieciešams vērtēt to atbilstību citiem likumības kritērijiem.
Video un audio kontrolei jābūt nepieciešamai un piemērotai leģitīmā mērķa sasniegšanai. Tā var tikt veikta vienīgi tad, ja ir reālas faktiskas ziņas un pamatotas aizdomas, ka persona plāno, veic vai ir veikusi konkrētus smagus noziedzīgus nodarījumus vai citādi apdraud valstiski svarīgas intereses. Slepena novērošana nedrīkst tikt veikta vispārīgu vai pētnieciskas dabas iemeslu dēļ.
Lai novērtētu izmeklēšanas un operatīvo darbību nepieciešamību, jāapsver šādi aspekti:
- Vai savāktie pierādījumi ir atbilstoši, nav pārmērīgi un ir saistīti ar leģitīmo mērķi?
- Vai nepieciešamos pierādījumus nav iespējams iegūt ar alternatīviem, mazāk ierobežojošiem līdzekļiem?
- Vai faktu konstatācija ar citām metodēm būtu lemta neveiksmei vai daudz sarežģītāka?
Konkurējošās tiesības un intereses – jūsu tiesības uz privāto dzīvi un valsts vai citu personu leģitīmās intereses – ir taisnīgi jālīdzsvaro. Ja konkrētā gadījumā priekšroka dota citu interesēm, nevis jūsu tiesībām vai otrādi, šādai izvēlei jābūt pietiekami argumentētai.
Tiesa, līdzsvarojot pretējas tiesības un intereses, apsvērs šādus aspektus:
1) Cik ierobežojošas pēc sava rakstura bija konkrētās izmeklēšanas vai operatīvās darbības?
Šīs darbības var būt vairāk vai mazāk ierobežojošas atkarībā no dažādiem apstākļiem, piemēram, no tā, kur tieši izvietotas slepenās videokameras. Tāpat jāizvērtē, kādām citām iestādēm un kādos apstākļos dati tika nodoti.
2) Cik ilgi attiecīgās darbības veiktas?
Vai tās tika veiktas tik ilgi, cik vien likums pieļauj, un, ja tā bija, vai iestādes sniegušas pamatotus argumentus tam, kādēļ bija nepieciešams maksimālais termiņš? Vai darbības netika pārtrauktas un pēc tam atjaunotas? Tādā gadījumā iestādēm bija atkārtoti jāizvērtē to nepieciešamība. Ja apstākļi, kuru dēļ tika atļauta video un audio kontrole, vairs nepastāv vai pati darbība vairs nav nepieciešama leģitīmā mērķa sasniegšanai, tad tā ir nekavējoties jāizbeidz.
3) Vai ir nodrošināta pietiekama aizsardzība pret iespējamu izmeklēšanas un operatīvo darbību un to rezultātā iegūtās informācijas nepareizu un ļaunprātīgu izmantošanu?
Izmeklēšanas un operatīvo darbību veikšana jāpārrauga kompetentai institūcijai, kas lēmumu pieņemšanas procesā ir neatkarīga no tām iestādēm, kuras veic attiecīgās darbības. Visbeidzot, likumā jābūt paredzētiem efektīviem tiesību aizsardzības līdzekļiem, kurus jūs varētu izmantot, lai apstrīdētu izmeklēšanas un operatīvo darbību likumību. Uzziniet vairāk par to, kā sūdzēties un aizstāvēt savas tiesības.
4) Vai ieraksti un/vai informācijas atšifrējumi tika iznīcināti, tiklīdz tie vairs nebija nepieciešami leģitīmā mērķa sasniegšanai?
Šādas privātas informācijas glabāšana ilgāk, nekā nepieciešams, nav samērīga.
Ja iestādes nav pienācīgi līdzsvarojušas jūsu tiesības ar citu interesēm un tādēļ iejaukšanās jūsu privātajā dzīvē ir nopietnāka, nekā nepieciešams, jūsu tiesības uz privāto dzīvi var būt pārkāptas.