Jums jāatbild uz turpmāk norādītajiem jautājumiem, lai novērtētu, vai jūsu bērns no ģimenes ir šķirts likumīgi un vai jūsu tiesības uz ģimenes dzīvi ir pienācīgi ievērotas. Ja atbilde uz kādu no šiem jautājumiem ir negatīva, var būt pārkāptas jūsu tiesības uz ģimenes dzīvi. Tādā gadījumā jums ir tiesības sūdzēties. Uzziniet vairāk par to, kā sūdzēties.
Uzziniet vairāk par vecāku aizgādības tiesību pārtraukšanu un atņemšanu, ja jūsu bērns no ģimenes ir šķirts sakarā ar to, ka jums pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības.
Uzziniet vairāk par saskarsmes tiesībām, ja tās bijušas ierobežotas, kamēr jūsu bērns atradies ārpusģimenes aprūpē.
Bērna šķiršana no ģimenes ir atļauta tikai īpašos, likumā paredzētos gadījumos. Bērnu tiesību aizsardzības likumā izsmeļoši norādīti visi tie gadījumi, kad bērna šķiršana no ģimenes ir atļauta.
Ja jūsu bērns no ģimenes ir šķirts tādu iemeslu dēļ, kuri likumā nav paredzēti, ir pārkāptas jūsu tiesības uz ģimenes dzīvi. Tādā gadījumā atbildēt uz citiem jautājumiem vairs nav nepieciešams.
Bērns var tikt no ģimenes šķirts tikai ar mērķi aizsargāt noteiktas leģitīmas intereses, parasti – bērna intereses.
piemērs Bērnu var šķirt no ģimenes, lai aizsargātu viņa veselību vai nodrošinātu viņa turpmāko attīstību drošā vidē.
Ja bērna šķiršanai no ģimenes nav leģitīma mērķa, tad šāds pasākums nav tiesisks un ir pārkāptas jūsu tiesības uz ģimenes dzīvi. Tādā gadījumā vairs nav vērts pārbaudīt šā pasākuma nepieciešamību un samērīgumu.
Bērna šķiršana no ģimenes un nodošana ārpusģimenes aprūpē ir pasākums, kam jābūt nepieciešamam un piemērotam leģitīmu interešu aizsardzībai.
Lai novērtētu nepieciešamību, jāatbild uz šādiem jautājumiem:
a) Vai bērna dzīvība, veselība vai attīstība ir nopietni apdraudēta?
Pirmkārt, jābūt pietiekamiem un konkrētiem šāda apdraudējuma esības pierādījumiem, piemēram, ārsta ziņojumiem vai paša bērna sūdzībām.
Otrkārt, jānovērtē, vai:
- bērnu apdraud konkrētais vecāks
- bērns ciestu no vardarbības, ja paliktu kopā ar šo vecāku
piemērs Nopietns apdraudējums, kas ir pietiekams pamats pieprasīt, lai bērns nekavējoties tiek no ģimenes šķirts, ir seksuāla vardarbība vai pamatotas aizdomas par seksuālu vardarbību ģimenē.
- bērns ciestu no tā, ka, paliekot ģimenē, netiktu pienācīgi aprūpēts, izglītots un nesaņemtu viņam nepieciešamo emocionālo atbalstu
piemērs Vecāks, kurš cieš no alkohola atkarības, nevar nodrošināt pienācīgu aprūpi un atbalstu bērnam, tātad šis apstāklis var būt par pamatu bērna šķiršanai no ģimenes.
- var būt arī citi īpaši iemesli, kuru dēļ vecāks nav spējīgs rūpēties par bērnu un kuri nav atkarīgi no vecāka uzvedības
piemērs Vecāks cieš no garīgas vai fiziskas slimības, kuras dēļ nespēj pienācīgi aprūpēt bērnu.
- bērna garīgās vai fiziskās veselības stāvoklis prasa viņa ievietošanu specializētā aprūpes vai medicīnas iestādē
- būtiski, vaiapdraudējumu var novērst kompetentās iestādes, sniedzot ģimenei finansiālu vai sociālu palīdzību, kā arī efektīvus padomus un tādējādi nodrošinot bērnam iespēju palikt ģimenē
piemērs Vecāku nabadzība un/vai pienācīga mājokļa neesība ir jautājums, kuru var atrisināt kompetentās iestādes, sniedzot ģimenei nepieciešamo palīdzību, bet nav un nevar būt pietiekams un likumīgs pamats bērna šķiršanai no ģimenes.
svarīgi Fakts, ka bērnu varētu nodot aprūpē viņa attīstībai labvēlīgākos apstākļos, pats par sevi nav pietiekams pamats bērna šķiršanai no ģimenes.
b) Vai ir pieejami alternatīvi un mazāk ierobežojoši līdzekļi, ar kuriemm varētu sasniegt leģitīmo mērķi?
- Vai ir iespējams sniegt ģimenei finansiālu un sociālu palīdzību, lai bērns varētu tajā palikt?
- Vai ir iespējams noorganizēt to, ka otrs vecāks, radinieks vai tuvs ģimenes draugs, nevis sveša persona vai aprūpes iestāde rūpēsies par bērnu?
- Ja bērns tiek no ģimenes šķirts vienlaikus ar viņa adopcijas procedūras uzsākšanu – vai bija iespējams viņu no ģimenes šķirt bez adopcijas procedūras uzsākšanas?
svarīgi Ja bērns ir no savas ģimenes šķirts vienlaikus ar adopcijas procedūras uzsākšanu, šāds pasākums uzskatāms par īpaši nopietnu, jo adopcijas procedūra beigsies ar to, ka bērns no ģimenes tiks šķirts galīgi un neatgriezeniski.
c) Vai lēmums par ārpusģimenes aprūpi ir pieņemts steidzamības kārtā?
Steidzamības kārtā pieņemts lēmums par ārpusģimenes aprūpi (ārkārtas lēmums) ir īpaši nopietns vecāka tiesību uz ģimenes dzīvi ierobežojums. Tomēr tas ir likumīgs, ja pieņemts svarīgu iemeslu dēļ.
piemērs Konkrētos gadījumos ārkārtas apstākļi, piemēram, bērna dzīvības un veselības apdraudējums, prasa kompetento iestāžu tūlītēju iejaukšanos un attaisno ārkārtas lēmuma pieņemšanu.
Konkurējošās tiesības un intereses – jūsu tiesības uz ģimenes dzīvi un citu personu leģitīmās intereses, konkrēti, bērna intereses un otra vecāka intereses – valsts iestādēm ir taisnīgi jālīdzsvaro, un, ja tās nolemj, ka konkrētajā gadījumā citu personu intereses ir svarīgākas par jūsu tiesībām, šim lēmumam ir jābūt pienācīgi pamatotam.
Bērna šķiršana no ģimenes ir nopietna iejaukšanās gan vecāku, gan bērna dzīvē, jo tiek izjauktas viņu līdzšinējās savstarpējās attiecības. Tādēļ bērna šķiršana no ģimenes pieļaujama tikai pietiekami pamatotu apsvērumu dēļ bērna labāko interešu vārdā. Tiesību un interešu līdzsvarošanas procesā ir jāizsver šādi aspekti:
a) Bērna vislabākās intereses
Bērna labākajās interesēs ir tas, ka tiek saglabāta viņa saikne ar ģimenes locekļiem, izņemot gadījumu, kad šīs saiknes saglabāšana kaitē bērna veselībai un attīstībai. Lai katrā konkrētajā gadījumā konstatētu bērna vislabākās intereses, iestādēm jāņem vērā bērna vecums, briedums un griba. Uzziniet vairāk par bērna labāko interešu principu.
piemērs Bērna vēlme palikt ģimenē nebūs izšķirošais faktors tad, ja viņš, visticamāk, cieš no vardarbības ģimenē. Tādā gadījumā ir objektīvi jānovērtē, vai bērna labākajām interesēm atbilst viņa šķiršana no ģimenes un turpmākā attīstība drošā vidē.
Bērna vecumam, kā arī garīgajam un fiziskajam stāvoklim ir liela nozīme lēmuma pieņemšanas procesā. Jo mazāks bērns, jo lielāka iespēja, ka pēc viņa šķiršanas no ģimenes un nodošanas ieceltā aizbildņa vai audžuģimenes aprūpē viņam ar attiecīgo cilvēku vai cilvēkiem nodibināsies cieša saikne. Tad bērna labākajās interesēs varētu būt tas, ka netiek pārrauta šī jaunajās attiecībās izveidojusies un nostiprinājusies saikne. Citiem vārdiem sakot, maza bērna šķiršana no ģimenes var novest pie tā, ka bērns atsvešinās no saviem vecākiem un iespēja, ka vēlāk ģimenes attiecības atjaunosies, kļūst aizvien mazāka.
piemērs Zīdaiņa nodošana valsts aprūpē ir īpaši bargs pasākums, un lēmumu par to var pieņemt tikai pēc ļoti rūpīgas visu apstākļu izsvēršanas.
b) Kā raksturojama vecāka attieksme un izturēšanās pret bērnu?
- Vai vecāks cieš no slimības vai atkarības, kuras dēļ viņš nav spējīgs vai viņam ir pārlieku grūti nodrošināt pienācīgu bērna aprūpi?
- Vai vecāks ir atstājis bērnu novārtā, aizskāris bērnu un citus ģimenes locekļus un/vai izturējies pret viņiem vardarbīgi?
- Ja vecākam ir bijušas šādas problēmas, vai viņš ir gribējis ārstēties un pieņēmis palīdzību no kompetentajām iestādēm pirms bērna šķiršanas no ģimenes?
- Vai vecāks ir bijis motivēts un gatavs sadarboties ar iestādēm, lai konkrētajā situācijā pirms bērna šķiršanas no ģimenes tiktu rasts labākais iespējamais risinājums?
c) Vai bērns nodots radinieka vai tuva ģimenes drauga aprūpē?
Šāds pasākums ir mazāk ierobežojošs nekā bērna nodošana svešas personas vai specializētas iestādes aprūpē. Šādā gadījumā ir vieglāk, piemēram, noorganizēt vecākiem iespēju tikties ar bērnu un tādējādi izmantot savas saskarsmes tiesības.
Uzziniet vairāk par to, vai saskarmes tiesības ir ierobežotas likumīgi.
d) Vai vecākam ir atļauta saskarsme ar bērnu, un vai viņš var izmantot saskarsmes tiesības?
Iespēja tikties un kontaktēties ar bērnu laikā, kad tas atrodas ārpusģimenes aprūpē, palīdz vecākam vieglāk pārdzīvot to, ka līdz ar bērna šķiršanu no ģimenes ir lielā mērā ierobežotas viņa tiesības uz ģimenes dzīvi.
Uzziniet vairāk par vecāku saskarsmes tiesību ierobežojumu likumību.
e) Vai lēmuma pieņemšanas process bija taisnīgs?
Vai vecāks tika iesaistīts lēmuma pieņemšanas procesā?
Vecāka iesaiste lēmuma pieņemšanas procesā nodrošina to, ka lēmums nebūs vienpusējs un patvaļīgs. Vecākam ir tiesības:
- tikt uzklausītam un sniegt savus argumentus pret bērna šķiršanu no ģimenes
- būt pilnībā informētam par situāciju un iepazīties ar attiecīgiem kompetento iestāžu savāktiem pierādījumiem
Konkrētā situācija un no tās izrietošās sekas vecākam, kurš cieš no garīgiem vai psihiskiem traucējumiem, ir jāizskaidro tā, lai viņš saprastu, kas notiek. Tas var ietvert arī juridiskās palīdzības nodrošināšanu konkrētajam vecākam un, ja nepieciešams, norādes uz to, kur šāda palīdzība varētu būt atrodama.
Ja vecākam nav iespējas iesaistīties un tikt uzklausītam lēmuma pieņemšanas procesā, var būt pārkāptas viņa tiesības uz ģimenes dzīvi. Tomēr vecāka dalība lēmuma pieņemšanas procesā nav nepieciešama izņēmuma gadījumos, proti, tad:
- ja viņa atrašanās vieta nav zināma
- ja viņš sava fiziskā vai garīgā stāvokļa dēļ nav spējīgs saprast, kas notiek
- citos gadījumos, kad nodrošināt viņa klātbūtni un tiesības tikt uzklausītam būtu neiespējami vai pārlieku grūti
Vai iestādes ir rūpīgi izpētījušas visus ģimenes apstākļus kopumā?
Šis iestāžu pienākums ietver visu faktiskas, emocionālas, psiholoģiskas, materiālas un medicīniskas dabas apstākļu un pierādījumu pārbaudi un to objektīvu un pamatīgu novērtēšanu gan bērna, gan vecāka interešu aspektā.