Uzņēmumiem neatkarīgi no to pārstāvētās nozares, atrašanās vietas, lieluma, īpašumtiesību formas vai struktūras ir pienākums ievērot cilvēktiesības.
Uzņēmumu loma cilvēktiesību aizsardzībā ir sekundāra, jo valsts ir galvenā cilvēktiesību garantētāja.
Tomēr uzņēmumiem ir pienākums izvairīties no cilvēktiesību pārkāpumiem un censties aktīvi novērst jebkādu negatīvu ietekmi uz cilvēktiesībām. Tas ietver:
- pienākumu neradīt un neveicināt negatīvu ietekmi uz cilvēktiesībām;
- pienākumu novērst un mazināt negatīvu ietekmi uz cilvēktiesībām.
piemērs Uzņēmumi, kuru īpašumā ir lieli datu apstrādes centri, var patērēt ievērojamu daudzumu enerģijas un ūdens resursu tajā teritorijā, kurā tie atrodas. Turklāt, tehnoloģijām attīstoties un nolietojoties, šādi centri var radīt daudz elektronisko atkritumu. Uzņēmumiem ir pienākums izvērtēt iespējamo ietekmi, īpaši uz sabiedrības dzīves kvalitāti, un novērst radušās negatīvās sekas.
Uzņēmumiem ir pienākums:
- izstrādāt politiku, kas apliecina uzņēmuma apņemšanos ievērot cilvēktiesības;
- ieviest pienācīgas pārbaudes procedūras, lai identificētu, novērstu, mazinātu un dokumentētu savu ietekmi uz cilvēktiesībām;
- nodrošināt efektīvus mehānismus, kas ļauj novērst vai mazināt negatīvo ietekmi, ko uzņēmums radījis vai veicinājis attiecībā uz cilvēktiesībām.
piemērs Sociālo mediju platformām jāizstrādā politika, kas nodrošina, ka tās netiek izmantotas naida runas izplatīšanai, kā arī jāievieš mehānismi, kas ļauj laikus identificēt un novērst šādus pārkāpumus.
Tiesības uz efektīvu tiesībaizsardzības līdzekli
Ikvienam ir tiesības uz efektīvu tiesībaizsardzības līdzekli gadījumos, kad tiek pārkāptas viņa cilvēktiesības, tostarp arī tad, kad pārkāpumu veic uzņēmumi. Šo tiesību īstenošana parasti paredz, ka valsts nodrošina iespēju vērsties tiesā, izmantot administratīvās, likumdošanas vai citas atbilstošas procedūras, kas var palīdzēt likvidēt pārkāpumu.
Ja rodas aizdomas par tiesību pārkāpumu, vienmēr vispirms jācenšas konkrēto situāciju atrisināt tieši ar attiecīgo uzņēmumu. Uzņēmumiem savukārt būtu jānodrošina, lai sūdzību izskatīšanas mehānismi būtu pieejami un saprotami, piemēram, informācija par tiem būtu publicēta uzņēmuma mājaslapā vai sniegta citā lietotājiem piemērotā veidā.
Latvijā iespējams izmantot pakalpojumus, ko sniedz Ārlietu ministrijas paspārnē esošais Latvijas Nacionālais kontaktpunkts atbildīgai uzņēmējdarbībai (LVNKP). Tas nodrošina mehānismu ārpustiesas strīdu izšķiršanai starp uzņēmumu un iesniedzēju, izvērtējot, vai uzņēmuma rīcība (vai bezdarbība) atbilst OECD Vadlīnijām daudznacionāliem uzņēmumiem par atbildīgu uzņēmējdarbību.
Personas, kuras saskaras ar iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem, var vērsties arī civiltiesā vai atbilstoši situācijai meklēt palīdzību citās cilvēktiesību aizsardzības iestādēs.