Ambulatoro palīdzību nodrošina ārstniecības persona tad, ja pacienta hospitalizācija nav nepieciešama. Daudzi ambulatorās aprūpes pakalpojumu veidi ir iekļauti valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu kopumā.
Kas ir ambulatorā aprūpe?
Ambulatoro aprūpi nodrošina ārstniecības persona gadījumos, kad pacienta hospitalizācija nav nepieciešama. Pacients pierakstās vizītē pie ārsta un pēc tam noteiktā laikā ierodas viņam norādītajā vietā (klīnikā vai slimnīcā).
Daudzi ambulatorās aprūpes veidi ir iekļauti valsts apmaksātajos veselības aprūpes pakalpojumos, piemēram:
- profilaktiskās apskates, ko veic ģimenes ārsts
- laboratoriskās pārbaudes (ar nosūtījumu): piemēram, asins analīze
- diagnostiskie izmeklējumi (ar nosūtījumu): piemēram, ultraskaņas diagnostika
- ārstu speciālistu konsultācijas u. c.
Lai saņemtu valsts apmaksātu ambulatoro palīdzību (speciālistu konsultācijas, diagnostiskie izmeklējumi u. c.), vispirms jāsazinās ar ģimenes ārstu un jāsaņem nosūtījums. Ģimenes ārsts izlems, kāda veida nosūtījums pacientam nepieciešams, un sniegs sīkāku informāciju par to, kā arī par nosūtījuma derīguma termiņu utt.
Tiešās pieejamības speciālisti
Ir vairāki ārsti speciālisti, pie kuriem var vērsties bez ģimenes ārsta nosūtījuma.
piemērs Ginekologi, oftalmologi, pediatri, psihiatri un bērnu psihiatri, utt. ir tiešās pieejamības speciālisti.
Prioritārā ambulatorā aprūpe
Daži veselības aprūpes pakalpojumi noteiktām pacientu grupām tiek sniegti prioritārā kārtā.
piemērs Veselības aprūpes pakalpojumi grūtniecēm un bērniem sniedzami prioritārā kārtā.
piemērs Pacientiem ar aizdomām par onkoloģiskām vai sirds un asinsvadu slimībām ir jābūt savlaicīgi (likumā noteiktajā termiņā) nodrošinātai ārsta konsultācijai vai diagnostiskajai izmeklēšanai.
Šajā Gidā uzziniet arī par stacionāro aprūpi.