Garīgā (psiholoģiskā) veselība ir viena no veselības jomām un būtiska indivīda labklājības sastāvdaļa.
Pasaules Veselības organizācija garīgo veselību definē kā
"garīgās labklājības stāvokli, kas ļauj cilvēkiem tikt galā ar dzīves spriedzi, realizēt savas spējas, labi mācīties un strādāt, kā arī sniegt ieguldījumu sabiedrībai".
Jēdziens “garīgā veselība” nenozīmē tikai to vien, ka nav nekādu psihisku traucējumu un invaliditātes, bet ir daudz plašāks. Garīgā veselība un psiholoģiskā noturība ir ne mazāk svarīga kā fiziskā veselība, jo tieši no cilvēka garīgās veselības ir atkarīga viņa personības attīstība, kā arī spēja veidot attiecības un piedalīties dažādos sabiedrībā notiekošos procesos.
Cilvēka psiholoģisko stāvokli ietekmē sociālie, ekonomiskie, politiskie un kultūras faktori, piemēram:
- ģimenes attiecības
- sociālā un emocionālā mijiedarbība
- ienākumi
- izglītības pieejamība un kvalitāte
- darba apstākļi
- alkohola vai aizliegto vielu lietošana u. c.
Turklāt cilvēka garīgo labsajūtu var ietekmēt arī tādi faktori kā vecums, dzimums, etniskā piederība vai rase (piemēram, ja cilvēks tiek diskriminēts vai arī pats nejūtas piederīgs kopienai).
Garīgā veselība bieži mēdz būt saistīta arī ar fizisku slimību – tādas nopietnas kaites kā vēzis, HIV/AIDS, hepatīts un citas var ietekmēt indivīda spēju tikt galā ar savām emocijām un novest pie depresijas.