Cilvēka tiesības uz veselību aizsargā valsts kā galvenais cilvēktiesību garants.
Valsts savas saistības veselības jomā īsteno trijos aspektos, proti, valstij ir:
1. Pienākums ievērot tiesības uz veselību
Tas nozīmē, ka valsts nedrīkst šīs tiesības pārkāpt vai tajās patvaļīgi iejaukties.
Tā, piemēram, valsts nedrīkst:
- atteikt medicīniskās palīdzības sniegšanu
- pieļaut diskrimināciju veselības aprūpes sistēmā
- turēt noslēpumā vai sniegt nepareizu ar veselību saistītu informāciju
- ierobežot piekļuvi kontracepcijas līdzekļiem utt.
2. Pienākums aizsargāt tiesības uz veselību
Tas nozīmē, ka valstij ir jānovērš tie personu tiesību uz veselību pārkāpumi, kurus var izdarīt citas personas.
Šajā nolūkā valsts:
- pieņem attiecīgus likumus
- ievieš sūdzību iesniegšanas procedūras
- pārbauda ārstniecības personu kvalifikāciju
- kontrolē medicīnas preču kvalitāti un reklāmu u. c.
3. Pienākums nodrošināt tiesības uz veselību
Tas nozīmē, ka valstij jāveic konkrēti pasākumi, kas nodrošina iespēju īstenot tiesības uz veselību. Tāpēc valsts:
- gādā par slimību novēršanu un to izplatības kontroli
- būvē slimnīcas un klīnikas
- rūpējas par to, lai ikvienam būtu pieejama droša pārtika, ūdens un sanitārija
- organizē informatīvas kampaņas par veselību (piem., par vakcināciju, HIV/AIDS, alkoholu un tabaku) u. c.
Uzziniet vairāk: