Klimata pārmaiņas arvien biežāk tiek pieminētas ne tikai saistībā ar vidi, bet arī ar cilvēktiesībām. Arī Latvijā klimata pārmaiņas jau ir jūtamas: ziemas kļūst siltākas, vasaras – karstākas, un arvien biežāk tiek novēroti ekstremāli laikapstākļi, piemēram, plūdi, sausuma periodi un vētras. Šīs izmaiņas apdraud tiesības uz labvēlīgu vidi, kas ir priekšnoteikums daudzu citu cilvēktiesību īstenošanai.
Lai aizsargātu vidi, Apvienoto Nāciju Organizācijas Parīzes nolīguma dalībvalstis, tostarp Latvija, ir apņēmušās mazināt klimata pārmaiņu radīto negatīvo ietekmi. Tas nozīmē, ka valstīm ir jāīsteno mērķtiecīga, tiesiski regulēta un uzraudzīta rīcība, tostarp jāvērtē tās jurisdikcijā esošiesiltumnīcefekta gāzu emisiju avoti un jāziņo par tiem, jāierobežo šīs emisijas ar juridiskiem un politiskiem pasākumiem, kā arī jāveic pielāgošanās pasākumi, lai novērstu šābrīža un nākotnē iespējamo klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi uz cilvēktiesībām.
Valsts pienākums mazināt klimata pārmaiņu izraisītājus – siltumnīcas efekta gāzu emisijas - , kas saistītas ar to jurisdikcijā esošām darbībām, izriet arī no starptautiskajām cilvēktiesību normām, citiem starptautiskajiem līgumiem vides tiesību jomā, kā arī no starptautiskajām paražu tiesībām. Tādēļ no šiem pienākumiem nevar atbrīvoties, vienkārši izstājoties no Parīzes nolīguma.
Par šo sadaļu
Šajā sadaļā skaidrots, kādas cilvēktiesības var tikt ietekmētas klimata pārmaiņu dēļ, kādi ir valsts pienākumi cīņā ar klimata pārmaiņām un kādas darbības jūs varat veikt, ja uzskatāt, ka jūsu tiesības ir pārkāptas.