Vides aizsardzība nav tikai politiska izvēle vai patīkama priekšrocība – tā ir no cilvēktiesībām izrietoša prasība. Tiesības dzīvot tīrā un drošā vidē ir garantētas gan Latvijas Republikas Satversmē, gan arī citos cilvēktiesību dokumentos.
Vides piesārņojums ir cēlonis aptuveni 13 % nāves gadījumu Eiropā. Tas ir cieši saistīts ar dažādām smagām slimībām, tostarp vēzi un sirds slimībām. Turklāt vides piesārņojums ne vienmēr ir acīm redzams. Tāpat tā ietekme uz cilvēka veselību un labklājību var nebūt nekavējoša.
Vienlaikus piesārņojums bieži ir neizbēgama blakusparādība daudzām mūsu dzīves kvalitāti veicinošām darbībām, piemēram, rūpnieciskajai ražošanai. Lai pilnībā izvairītos no citu personu radītās vides ietekmes, būtu jādzīvo absolūtā izolācijā uz kādas attālas salas, tālu prom no apdzīvotām vietām un transporta infrastruktūras. Visur citur cilvēkam ir jārēķinās ar zināmu trokšņa, smakas vai piesārņojuma līmeni. Tādēļ valstij vienmēr ir jāmeklē līdzsvars starp šīm konkurējošajām interesēm.
Latvijas Republikas Satversmes 115. pants garantē ikvienam tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Tāpat tas uzliek valstij pienākumu nodrošināt sabiedrībai piekļuvi informācijai par vides stāvokli un atbalstīt vides aizsardzības pasākumus. Tiesības uz labvēlīgu vidi ir atzinušas arī vairākas starptautiskas cilvēktiesību institūcijas, tostarp Starptautiskā Tiesa, tādējādi vēl vairāk nostiprinot to aizsardzību.
Tīras un drošas vides aizsardzība kalpo par pamatu visu pārējo cilvēktiesību īstenošanai un pieejamībai. Tas nozīmē, ka kaitējums videi var ietekmēt arī citu tiesību realizēšanu.
Par šo sadaļu
Šajā sadaļā skaidrots, kādi videi nodarītā kaitējuma (piesārņojuma) veidi ir sastopami visbiežāk un kā tie var ietekmēt cilvēktiesības. Tāpat tiks izskaidrots, kā iesaistīties ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanas procesos un kā sūdzēties, ja valsts vai privātpersonas darbība vai bezdarbība ir kaitējusi videi un jūsu tiesībām. Jūs varat arī uzzināt vairāk par atbildīgajām institūcijām un to, kā iesniegt sūdzību.