Valstij un pašvaldībām ir pienākums gādāt par drošām atkritumu savākšanas, apsaimniekošanas un pārstrādes sistēmām. Ja šis pienākums netiek pildīts pienācīgi un iedzīvotāji tiek pakļauti riskiem, kas saistīti ar neatbilstoši apsaimniekotiem atkritumiem (piemēram, kaitēkļu savairošanās riskam), var tikt aizskartas iedzīvotāju tiesības uz tīru, drošu vidi un veselību.
Kādi cilvēktiesību pārkāpumi var rasties?
Neapsaimniekoti, nesavākti vai nepareizi uzglabāti sadzīves atkritumi vai ķīmiskais piesārņojums var radīt dzīvei bīstamus apstākļus vai veicināt slimību izplatību. Tās var pārkāpt jūsu tiesības uz veselību. Īpaši apdraudēti ir tie cilvēki, kuri dzīvo tuvu izgāztuvēm, rūpnieciskajām zonām vai teritorijām, kur nepienācīgi apsaimniekoti bīstamie atkritumi var nejauši vai tīšām nonākt apkārtējā vidē. Vislielākajam riskam ir pakļauti bērni, gados vecāki cilvēki un personas ar hroniskām veselības problēmām.
Ja ģimenes nevar droši izmantot savu mājokli, dārzu vai tuvumā esošos parkus tajos uzkrāto atkritumu vai to plašākās ietekmes, piemēram, parazītu izplatības vai ūdens piesārņojuma dēļ, tas var ierobežot tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību.
Jacilvēki piesārņojuma radītā nopietnā kaitējuma dēļ nevar izmantot vai izbaudīt savas mājas vai zemi vai arī ja tas būtiski samazina īpašuma vērtību, var tikt ietekmētas viņu tiesības uz īpašumu.
Atkritumu uzkrāšanās un to radītās izmaiņas apkārtējā vidē var tieši kaitēt tiesībām uz labvēlīgu, tīru un veselīgu vidi. Toksiskie atkritumi var nodarīt ilgtermiņa kaitējumu, apdraudot arī nākamo paaudžu tiesības.
Par šo sadaļu
Nepareiza atkritumu apsaimniekošana var nodarīt videi dažādu veidu kaitējumu, kas atkarīgs no atkritumu pārvaldībā iesaistītajām personām. Šajā sadaļā skaidrots, kādi ir ar atkritumiem un ķīmisko piesārņojumu saistītā kaitējuma veidi un to novēršanas vai mazināšanas iespējas.