Daudzas mājsaimniecības telpu apsildīšanai izmanto individuālas krāsnis vai apkures katlus, kuros tiek dedzināta malka, kūdra vai ogles. Lai gan šāda apkures metode var šķist tradicionāla vai pat ilgtspējīga, īstenībā tā bieži izraisa paaugstinātu gaisa piesārņojumu, jo īpaši gadījumos, kad kurināšana notiek ļoti intensīvi vai neatbilstošā veidā. Ilgstoša šādi piesārņota gaisa elpošana var kaitēt jūsu veselībai un negatīvi ietekmēt jūsu labsajūtu.
Nepilnīgas sadegšanas rezultātā rodas biezi dūmi, kas satur tādas gāzes kā oglekļa monoksīds un slāpekļa oksīds, kā arī smalkas daļiņas PM2.5 un PM10 kuras reizēm dēvē arī par neredzamajiem putekļiem. Šīs daļiņas ir tik sīkas, ka tās var iekļūt dziļi plaušās un pat asinsritē. Latvijā būtiski smalko daļiņu piesārņojuma avoti ir tieši ar koksni kurināmās individuālās apkures iekārtas un ziemas sezonā izmantotie ceļu kaisīšanaas materiāli. Regulāra šāda piesārņota gaisa ieelpošana var pastiprināt astmas un citu elpceļu slimību simptomus, kā arī ilgtermiņā izraisīt nopietnas plaušu slimības.
piemērs Vairākās Latvijas pilsētās vides uzraudzības dati ziemas sezonā fiksē paaugstinātu PM2.5 daļiņu koncentrāciju, kas daudzviet sasniedz vai pat pārsniedz transporta izraisītā piesārņojuma līmeni. Daļa šo emisiju nāk no privātām mājsaimniecībām, kurās tiek izmantota mitra malka vai zemas kvalitātes ogles. Ilgstoša smalko daļiņu iedarbība var būtiski ietekmēt veselību, īpaši neaizsargātajām iedzīvotāju grupām, piemēram, cilvēkiem ar hroniskām elpceļu slimībām.
Ministru kabineta noteikumi regulē, cik reižu gadā pieļaujams pārsniegt konkrēto gaisa kvalitātes rādījumu līmeni. Noteikti gan gada laikā vidēji, gan diennakts laikā maksimāli pieļaujamie piesārņojuma koncentrācijas standarti. Šie ierobežojumi laika gaitā kļūst aizvien stingrāki, īpaši ES tiesību aktu ietekmē. Tomēr būtiska loma gaisa kvalitātes uzlabošanā ir arī laikapstākļiem, jo nokrišņi un vējš veicina gaisa attīrīšanos.
Kādi cilvēktiesību pārkāpumi var rasties?
Ja valsts nenodrošina pienācīgu piesārņojuma avotu regulējumu, tas var radīt cilvēktiesību pārkāpumus. Gaisa piesārņojumam vai smogam var būt vairāki cēloņi, taču valstij ir pienākums analizēt šos avotus un rast risinājumus, lai samazinātu gaisa piesārņojumu un uzturētu gaisa kvalitāti atbilstošā līmenī. Tas var ietvert informācijas nodrošināšanu un subsīdijas ar mērķi veicināt paradumu maiņu.
Privāto apkures iekārtu radītās bīstamās gaisu piesārņojošās vielas var izraisīt vai saasināt jau esošus veselības traucējumus, tostarp astmu, sirds un asinsvadu slimības, kā arī vēzi. Tādējādi piesārņojumam ir tieša saistība ar tiesībām uz veselību, īpaši attiecībā uz neaizsargātajām sabiedrības grupām, piemēram, bērniem, vecāka gada gājuma cilvēkiem un personām ar hroniskām slimībām. Ilgtermiņā tas var arī ietekmēt personas tiesības uz dzīvību.
Ja gaisa piesārņojums iekļūst dzīvojamā telpā un apgrūtina miegu, atpūtu vai laika pavadīšanu ar ģimeni, tas var arī ietekmēt jūsu tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību. Šāda situācija var rasties, piemēram, ja no kaimiņu īpašumiem jūsu mājoklī nonāk pelni.
Ja uzskatāt, ka mājsaimniecības apkures radītais piesārņojums ierobežo jūsu tiesības, jūs varat sūdzēties. Uzziniet vairāk par sūdzību iesniegšanas mehānismiem.