Lielāko daļu cilvēktiesību nevarētu pilnvērtīgi īstenot piesārņotā un nedrošā vidē. Iespēju elpot tīru gaisu, lietot pārtiku, kas audzēta tīrā augsnē, dzert tīru ūdeni un peldēties, kā arī citas būtiskas dzīves nianses tieši nodrošina tīras un drošas vides pieejamība. Tāpat kaitējums videi var negatīvi ietekmēt jūsu veselību un citus dzīves aspektus, tādējādi ierobežojot jūsu cilvēktiesību īstenošanu.
Tiesības uz veselīgu vidi
Tiesības dzīvot veselīgā, drošā un ekoloģiski līdzsvarotā – labvēlīgā - vidē, kā arī tiesības uz informāciju, līdzdalību un piekļuvi tiesiskajai aizsardzībai vides jautājumos ir patstāvīgas cilvēktiesības. Tas nozīmē, ka jums ir tiesības pieprasīt, lai vide, kurā dzīvojat, būtu tīra un droša, lai tiktu saglabāta bioloģiskā daudzveidība un dabas resursi tiktu pārvaldīti ilgtspējīgi, nodrošinot to pieejamību gan jums, gan nākamajām paaudzēm. Tomēr tas nenozīmē, ka jums ir neierobežotas tiesības pieprasīt, lai jūsu subjektīvie priekšstati par apkārtējo vidi tiktu pilnībā aizsargāti un tiktu novērstas jebkādas vides izmaiņas.
Valstij ir jāatturas no darbībām, kas kaitē videi, izņemot gadījumus, kad šādas darbības ir pietiekami šauras, rūpīgi izvērtētas un ir vienīgais risinājums plašāku sabiedrības interešu nodrošināšanai. Valstij arī ir pienākums izstrādāt politiku, kas novērš kaitējumu videi, atbalsta dabas aizsardzību un atjaunošanu, kā arī uzlabo vides kvalitāti. Tas nozīmē arī to, ka valstij ir jāievieš noteikumi, kas liedz privātpersonām nodarīt videi nepamatotu kaitējumu un paredz pienākumu atjaunot vidi vai atlīdzināt radītos zaudējumus. Visbeidzot, ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanas laikā valstij ir pienākums nodrošināt pietiekamu informāciju, sabiedrības līdzdalību un piekļuvi tiesiskajai aizsardzībai.
svarīgi Ilgtspējība un paaudžu taisnīgums ir daļa no vides aizsardzību regulējošajiem principiem. Tie nozīmē, ka vide ir jāaizsargā ne tikai šodienas sabiedrības, bet arī nākamo paaudžu labā. Katrā nozīmīgā lēmumā, kas var ietekmēt vidi, ir jāņem vērā arī nākamo paaudžu intereses, lai nodrošinātu, ka vide arī turpmāk būs droša, pieejama un cilvēkiem patīkama.
Tiesības uz dzīvību
Vides piesārņojums var nopietni apdraudēt jūsu dzīvību. Tiesības uz dzīvību ietver ne tikai aizsardzību pret tiešu apdraudējumu, bet arī valsts pienākumu veikt proaktīvus pasākumus, lai novērstu paredzamus vides riskus, kas rodas gan no valsts, gan privātām darbībām.
piemērs Zems gaisa kvalitātes līmenis var palielināt dažādu slimību risku, tādējādi saīsinot dzīves ilgumu, savukārt bīstamo atkritumu pārvaldības sistēmu trūkumi var radīt tūlītēju dzīvības apdraudējumu.
Tiesības uz veselību
Piesārņota un nedroša vide var kaitēt jūsu veselībai un izraisīt dažādas slimības, piemēram, elpceļu slimības, vēzi vai infekcijas. Tādējādi tiek ietekmētas jūsu tiesības uz veselību. Šādas sekas var izraisīt, piemēram, kaitīgu daļiņu klātbūtne gaisā, nepietiekami attīrīti notekūdeņi un citu veidu kaitējums videi.
piemērs Ilgstošs rūpnieciskais piesārņojums var būtiski apdraudēt rūpnīcas tuvumā dzīvojošo iedzīvotāju veselību un dzīves apstākļus. Atbildīgajām iestādēm ir jāveic efektīvi pasākumi kaitējuma mazināšanai vai jānodrošina ietekmēto iedzīvotāju pārvietošana.
Privātā un ģimenes dzīve
Tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību aizsargā jūsu ikdienas dzīvi, mājokli, veselību un labklājību. Vides piesārņojums un citi ar vidi saistīti traucēkļi var to nopietni apdraudēt.
piemērs Atkritumu pārstrādes iekārtas izvietošana pārāk tuvu jūsu dzīvesvietai var būtiski traucēt ikdienas dzīvi, radot pārmērīgu troksni, smaku un piesārņojumu.
piemērs Nakts gaisa satiksmes radīts oastāvīgs troksnis var būtiski traucēt jūsu miegu un kopējo dzīves kvalitāti. Valstij ir jāveic preventīvi pasākumi, lai mazinātu šos traucējumus, kā arī jānodrošina, ka ietekmētajām personām ir reāla iespēja paust savas bažas un iegūt taisnīgu atlīdzinājumu. Viens no iespējamiem risinājumiem ir valsts līdzfinansējums logu izolācijai.
Īpašuma aizsardzība
Plūdi, ugunsgrēki, erozija vai rūpnieciskie izmeši, var bojāt vai iznīcināt īpašumu. Ja šos procesus un to ietekmi saasina valsts nolaidība, tas var tikt uzskatīts par jūsu īpašuma tiesību pārkāpumu.
Tiesības uz kultūru
Vide nav tikai bioloģisks jēdziens. Tiesības uz labvēlīgu vidi ietver arī tiesības uz kultūras un vēsturisko mantojumu, un valstij ir pienākums aizsargāt, piemēram, kultūrvēsturiski nozīmīgu arhitektūru.
Cilvēktiesību savstarpējā mijiedarbība
Vairākas cilvēktiesības var pārklāties vai savstarpēji stiprināt cita citu. Tāpat atsevišķas cilvēktiesības konkrētās situācijās var tikt ierobežotas. Analizējot vides kaitējumu un tā ietekmi uz cilvēktiesībām, valstij jāizvērtē visi tiesību aspekti kopumā.
piemērs Likums paredz, ka teritorijas attīstība ir jāplāno tā, lai tiktu saglabāta un veidota kvalitatīva vide gan esošajām, gan nākamajām paaudzēm. Tam būtu jānodrošina sabalansēta ekonomiskā attīstība un dabas, cilvēkresursu un materiālo resursu racionāla izmantošana, kā arī jāveicina dabas un kultūras mantojuma attīstība.
Pieļaujamā piesārņojuma līmeņa efektīva regulēšana un piesārņojošo darbību licencēšana ir valsts izveidotas vides aizsardzības sistēmas daļa, kas nepieciešama, lai izpildītu konstitucionālās saistības. Tiesības dzīvot veselīgā vidē var būt aizskartas, ja publiska iestāde neveic šo pienākumu. Aizskārums var rasties gan tad, kad pati valsts iestāde rada piesārņojumu, gan tad, kad nepietiekamas uzraudzības dēļ kaitējumu nodara privātpersonas.
Vairāki normatīvie akti paredz jūsu veselības, īpašuma un vides aizsardzību, pieprasot novērst un samazināt piesārņojumu un tā kaitīgo ietekmi. Tie nosaka piesārņojošu darbību radīto emisiju gaisā, ūdenī un augsnē ierobežojumus , regulē trokšņa un smakas piesārņojuma samazināšanu, kā arī atkritumu apjoma ierobežošanu. Šie normatīvie akti nodrošina to, ka piesārņotās vai potenciāli piesārņotās teritorijas tiek identificētas, reģistrētas, izmeklētas un attīrītas, kā arī nosaka, kurš sedz attiecīgās izmaksas.