Andrejeva pret Latviju

Eiropas Cilvēktiesību tiesa
2009. gada 18. februāris

Fakti

Pieteicēja Andrejevas kundze bija dzimusi Kazahstānā, bet dzīvoja Latvijā. Kopš 1960.-ajiem gadiem viņa strādāja valstij piederošā uzņēmumā Latvijā. Šī uzņēmuma galvenā mītne atradās tagadējās Krievijas un Ukrainas teritorijā. Pēc PSRS sabrukuma Latvija Andrejevas kundzei piešķīra “pastāvīgā iedzīvotāja - nepilsoņa“ statusu. Kad viņa aizgāja pensijā, toreizējie tiesību akti paredzēja, ka ārvalstnieku un bezvalstnieku, kuri bijuši Latvijas rezidenti 1991. gada 1. janvārī, pensiju aprēķināšanas nolūkos ņemams vērā tikai Latvijā nostrādātais laika periods.  Andrejevas kundzes pensijas apmērs tika aprēķināts, neņemot vērā periodus, kad viņa strādāja uzņēmumos, kas atradās ārpus Latvijas.

Sūdzība

Andrejevas kundze sūdzējās par Latvijas likumu, kurš uz pilsonības pamata nošķīra vecuma pensiju saņemošās personas, tādā veidā pārkāpjot Konvencijas 14. pantā nostiprināto diskriminācijas aizliegumu 1. protokola 1. pantā paredzēto tiesību uz īpašumu īstenošanā.

Tiesas secinājumi

Tiesa atkārtoti uzsvēra, ka diskriminācija nozīmē atšķirīgu attieksmi bez objektīva un pamatota iemesla pret personām, kas atrodas līdzīgās situācijās. Netika apstrīdēts tas, ka nacionālo iestāžu atteikums ņemt vērā Andrejevas kundzes darba laiku “ārpus Latvijas” tika balstīts tikai un vienīgi uz faktu, ka viņai nebija Latvijas pilsonības. Tiesa norādīja, ka, lai Tiesa atzītu atšķirīgu attieksmi, kas būtu savienojama ar Konvenciju tikai uz pilsonības pamata, tai jāuzrāda būtiski un pamatīgi apsvērumi. Tā kā konkrētajā lietā nebija šādu apsvērumu, pieteicēja bija maksājusi nodokļus tāpat kā Latvijas pilsoņi, un neviena cita valsts nevarēja uzņemties atbildību par viņas sociālo nodrošinājumu, Tiesa sprieda, ka bija noticis Konvencijas 14. panta pārkāpums kopsakarā ar 1. protokola 1. pantu.

Uzzināt vairāk

Atjaunots 22/07/2024