Eiropas Cilvēktiesību tiesa
2009. gada 27. oktobris
Fakti:
Pieteikuma iesniedzējs, Haralambie kungs, pieprasīja piekļuvi savai personīgajai lietai, kas atradās valsts iestādē, kura pārvaldīja Rumānijas komunistiskā režīma slepenpolicijas arhīvus. Lai gan 2003. gadā viņam tika paziņots, ka šāda lieta pastāv un tai var piekļūt, reālu piekļuvi viņš ieguva tikai pēc pieciem gadiem. Šajā laikā viņa lieta tika pārsūtīta starp dažādām valsts institūcijām, un pieteikuma iesniedzējs saskārās ar atkārtotu kavēšanos un procedurāliem šķēršļiem.
Sūdzība:
Pieteikuma iesniedzējs sūdzējās, ka saskaņā ar 8 pantu, Rumānija nav nodrošinājusi efektīvu un pieejamu procedūru, kas ļautu viņam piekļūt slepenajos dienestos uzkrātajai personiskajai informācijai, tādējādi pārkāpjot viņa tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.
Tiesas secinājumi:
Tiesa atzina, ka Rumānija ir pārkāpusi 8. pantu. Tā uzsvēra, ka indivīdiem ir leģitīmas un pat neatliekamas intereses piekļūt informācijai, ko par viņiem glabā valsts iestādes, īpaši attiecībā uz dokumentiem, ko totalitārā režīma laikā radījusi bijusī slepenpolicija.
Tiesa norādīja, ka valstīm ir pienākums nodrošināt ne tikai formāli pastāvošu, bet arī faktiski efektīvu un pieejamu mehānismu, kas ļauj personām piekļūt saviem datiem un nepieciešamības gadījumā tos labot. Šajā gadījumā ilgstošie kavējumi un birokrātiskie šķēršļi nozīmēja, ka Rumānija šo pienākumu nebija izpildījusi.