Satversmes tiesa
2005. gada 14. septembra
Fakti:
20 Latvijas parlamenta deputāti apstrīdēja Izglītības likuma 59. pantu, kas paredzēja valsts vai pašvaldību finansējumu privātām skolām tikai tad, ja tās piedāvā akreditētas programmas valsts valodā. Viņi argumentēja, ka šī prasība uzliek dubultu finansiālo slogu mazākumtautību ģimenēm, kuras maksā nodokļus, bet pēc tam ir spiestas pašas finansēt savu bērnu izglītību privātās mazākumtautību valodas skolās.
Sūdzība:
Pieteikuma iesniedzēji apgalvoja, ka šī norma pārkāpj Latvijas Satversmes 91. pantu, kas aizliedz diskrimināciju nenoteiktu iemeslu, tostarp valodas, dēļ, kā arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 14. pantu par tiesībām uz izglītību bez diskriminācijas. Viņi norādīja, ka prasība diskriminē privātās skolas, kas nodrošina izglītību mazākumtautību valodās, tādējādi pārkāpjot mazākumtautību tiesības.
Tiesas secinājumi:
Konstitucionālā tiesa atcēla šo normu, atzīstot to par neatbilstošu Satversmei. Tiesa pamatoja, ka, lai gan latviešu valodas prasmju veicināšana ir leģitīms mērķis, valsts finansējuma piešķiršana privātajām skolām ar nosacījumu, ka mācības notiek tikai latviešu valodā, ir nesamērīga. Šāds ierobežojums diskriminē privātās skolas, kas mācību procesu īsteno mazākumtautību valodās, īpaši tām, kuras vada etniskās mazākumtautības.
Turklāt tas traucē Satversmes 112. pantā noteikto tiesību uz izglītību īstenošanu un pārkāpj vienlīdzības principu, kā to nosaka 91. pants. Mazākumtautību vecāki tiek nostādīti neizdevīgā situācijā, jo viņiem jāizvēlas starp privātās izglītības pašfinansēšanu vai atteikšanos no mācībām dzimtajā valodā. Nav pārliecinošu pierādījumu, ka finansējuma ierobežojums ir nepieciešams valodas apguves nodrošināšanai, it īpaši tāpēc, ka izglītība mazākumtautību valodās ir pieejama valsts izglītības sistēmā.
Valstij nav pienākuma finansēt visas privātās skolas, taču, ja tā to dara, tai jārīkojas bez nepamatotas diskriminācijas. Tādējādi tiesa secināja, ka šis noteikums ir pretrunā Latvijas Satversmei un Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, īpaši attiecībā uz vienlīdzību, mazākumtautību tiesībām un piekļuvi izglītībai.