Latvijas Republikas Augstākā tiesa
2012. gada 17. februāris
Fakti:
Sūdzības pieteicējs, V.T., vērsās pie Valsts policijas priekšnieka ar iesniegumu, pieprasot piekļuvi konkrētu policijas darbinieku amata aprakstiem, kuri bija iesaistīti lēmuma pieņemšanā par atteikumu uzsākt kriminālprocesu. Viņš norādīja, ka šī informācija ir būtiska, lai izvērtētu attiecīgo amatpersonu rīcības tiesiskumu un nepieciešamības gadījumā to apstrīdētu.
Valsts policija sniedza vispārīgu skaidrojumu par attiecīgo amatpersonu pilnvarām un pienākumiem, taču atteicās izsniegt faktiskos amata aprakstus. V.T. iesniedza prasību Administratīvajā rajona tiesā, pieprasot amata aprakstu izsniegšanu un kompensāciju par morālo kaitējumu. Rajona tiesa prasību noraidīja, atzīstot, ka sniegtā vispārīgā informācija ir pietiekama.
Sūdzība:
Pieteicējs sūdzējās, ka atteikums izsniegt konkrētos amata aprakstus pārkāpa viņa tiesības uz piekļuvi sabiedrībai pieejamai informācijai saskaņā ar Informācijas atklātības likumu. Tāpat viņš norādīja, ka atteikums ir nodarījis viņam morālu kaitējumu, par ko pieprasīja kompensāciju.
Tiesas spriedums:
Augstākā tiesa atcēla rajona tiesas nolēmumu un nodeva lietu atkārtotai izskatīšanai. Tiesa konstatēja, ka pieprasītie amata apraksti netika izsniegti un ka sniegtie vispārīgie skaidrojumi nav pielīdzināmi konkrētiem dokumentiem, kurus pieteicējs bija pieprasījis. Tiesa uzsvēra, ka saskaņā ar Informācijas atklātības likumu, sabiedrībai pieejama informācija ir jāizsniedz, ja vien tā nav noteikta kā ierobežotas pieejamības informācija. Amata apraksti automātiski neietilpst šādā kategorijā, un atteikumam tos izsniegt ir jābūt pienācīgi pamatotam. Turklāt Tiesa atgādināja, ka tiesības uz piekļuvi informācijai jāinterpretē plaši, ievērojot Satversmē noteiktās tiesības saņemt informāciju. Līdz ar to rajona tiesas nolēmums tika atcelts, un lieta nodota atkārtotai izskatīšanai, lai izvērtētu, vai pieprasītā informācija bija jāizsniedz un vai pieteicējam pienākas kompensācija par morālo kaitējumu.