Vardarbību intīmajās partnerattiecībās var raksturot kā ciklisku uzvedības modeli, kas sastāv no trim fāzēm: spriedzes veidošanas, vardarbības izvirduma un t. s. medusmēneša.
Vardarbības cikls ir vardarbībai ģimenē raksturīgs uzvedības modelis, kas ietver trīs šādas galvenās fāzes, kuras secīgi un pastāvīgi atkārtojas:
- Spriedzes veidošana
- Vardarbības izvirdums
- “Medusmēnesis”
Vardarbībai ģimenē raksturīga īpatnība ir tā, ka pēc fiziskas vardarbības akta varmāka lūdz piedošanu savam upurim, apgalvo, ka mīl viņu, un sola laboties, savukārt upuris sāk lolot nepamatotas cerības un arvien mazāk ir spējīgs vardarbīgās attiecības izbeigt. Tomēr fakts, ka attiecībās iestājusies t. s. medusmēneša fāze un tajā aktīva vardarbība netiek piekopta, nebūt nenozīmē, ka vardarbība ģimenē būtu beigusies. Tieši pretēji, ir paredzams, ka pēc šķietamā miera atkal sāksies spriedzes veidošanas mēģinājumi un pēc tam arī vardarbības izvirdumi. Turklāt jebkurā fāzē, arī t. s. medusmēnesī, varmāka joprojām patur varu pār savu upuri un turpina viņu kontrolēt.
Ja neviens neiejaucas vardarbības fāzē, “miera periodi” starp cikliem pakāpeniski kļūst arvien īsāki un katrs nākamais cikls – arvien vardarbīgāks, proti, vardarbības izvirdumi gadās arvien biežāk un ir arvien nežēlīgāki, turpretī “medusmēneša” fāzes kļūst arvien īsākas, līdz beidzot vispār izkrīt. Daudzos gadījumos varmākam vairs pat nav nepieciešams pakļaut savu upuri aktīvai fiziskai vardarbībai, lai paturētu viņu savā kontrolē.