Kas ir nāvessods?
Nāvessods ir apzināta personas nogalināšana kā likumīgs sods par izdarītu noziegumu.
Valstīs, kur nāvessods ir likumīgs, ne visi noziegumi var tikt sodīti, izmantojot šo aizsardzības līdzekli. Nāvessods var tikt piemērots tikai par vissmagākajiem noziegumiem (piemēram, slepkavība, izvarošana atbildību pastiprinošos apstākļos, seksuāla vardarbība pret bērniem).
Ceļā uz nāvessoda atcelšanu
Nāvessods ilgu laiku bija pieņemams sods: līdz 1950. gadiem to izmantoja lielākajā daļā Rietumeiropas valstu. Paplašinoties cilvēktiesību režīmam un pieņemot jaunus juridiskus instrumentus, nāvessoda atcelšanas kustība 20. gadsimta 60. gados nostiprinājās un joprojām pastāv.
Cilvēka dzīvības vērtība tika pārskatīta 20. gadsimtā, īpaši divu postošo pasaules karu dēļ. Rezultāts bija tiesību uz dzīvību kodifikācija un to patvaļīgas atņemšanas aizliegums. Vēlāk valstis spēra vēl vienu soli uz priekšu un atcēla nāvessodu, uzskatot to par necilvēcīgu un nežēlīgu sodu, ko nevajadzētu piespriest pat par vissmagākajiem noziegumiem. Citiem vārdiem sakot, ja ir tiesības uz dzīvību, ko ikviens bauda, vienkārši būdams cilvēks, nāvessods nav savienojams ar to.
Galvenais arguments nāvessoda atcelšanas atbalstam ir kļūdas iespējamība. Tā kā nāvessoda izpilde ir neatgriezeniska, pierādīšanas standarts ir ļoti augsts – jābūt absolūtai pārliecībai, bez jebkādam šaubām, ka notiesātais ir vainīgs. Taču realitātē neatbilstoša juridiskā pārstāvība, procesuālie trūkumi vai datu trūkums var izraisīt kļūdas spriedumos. Tiesas var atkārtoti izskatīt lietas, ņemot vērā jaunus pierādījumus. Tomēr, ja personai ir izpildīts nāvessods, nav citas iespējas atjaunot taisnīgumu, kā vien atzīt kļūdu. Šādos gadījumos nāvessods nonāk pretrunā ar tiesībām uz taisnīgu tiesu.
Saskaņā ar Amnesty International datiem 1977.gadā nāvessods bija atcelts 16 valstīs, savukārt līdz 2021.gada beigām – 108 valstīs.
Latvijā pēdējais nāvessods tika izpildīts 1996. gadā. Nāvessods miera laikā tika atcelts 1999. gadā, bet nāvessods kara laikā – 2012. gadā.
piezīme 10. oktobris ir Pasaules diena pret nāvessodu
Šī aizlieguma starptautiska atzīšana
Visas Eiropas Savienības dalībvalstis ir atcēlušas nāvessodu. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 2. panta 2. punktā ir noteikts:
Nevienam nedrīkst piespriest nāvessodu vai to izpildīt.
Eiropas Cilvēktiesību konvencijā ir divi ar nāvessodu saistīti protokoli: 6. protokols un 13. protokols.
Protokols Nr.6 aizliedz nāvessodu, bet atstāj iespēju to piemērot kara laikā. Protokols Nr. 13 aizliedz nāvessodu jebkuros apstākļos, preambulā norādot:
[…] nāvessoda atcelšana ir būtiska šo tiesību aizsardzībai un visiem cilvēkiem piemītošās cieņas pilnīgai atzīšanai.
No otras puses, Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām nesatur stingru nāvessoda aizliegumu pieaugušajiem, norādot, ka:
[...] valstīs, kuras nav atcēlušas nāvessodu, nāvessodu var piespriest tikai par vissmagākajiem noziegumiem saskaņā ar nozieguma izdarīšanas laikā spēkā esošajiem tiesību aktiem.