Kas ir pārvietošanās brīvība?
Pārvietošanās brīvība ir personas tiesības ceļot no vienas vietas uz otru.
Pirmkārt, tā ietver personas tiesības pārvietoties valstī un izvēlēties dzīvesvietu. Tā ir iekšējā dimensija.
Otrkārt, tā ietver personas tiesības brīvi atstāt valsti. Tā ir ārējā dimensija.
Vai ir kādi ierobežojumi?
Pārvietošanās brīvība nav absolūta un var tikt pakļauta likumīgiem ierobežojumiem. Eiropas Cilvēktiesību konvencija paredz detalizētus kritērijus – kad tie ir izpildīti, ierobežojums ir likumīgs:
1. Ierobežojumu pieļauj valsts tiesību akti;
2. Ierobežojums ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā:
- valsts drošības vai sabiedrības drošības interesēs
- sabiedriskās kārtības uzturēšanai
- noziedzības novēršanai
- veselības vai tikumības aizsardzībai
- citu personu tiesību un brīvību aizsardzībai
3. Ierobežojums ir samērīgs (ne vairāk kā nepieciešams izvirzītā mērķa sasniegšanai).
Šie kritēriji ir atzīti arī citās starptautiskajās konvencijās (piemēram, Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām ), tiek izmantoti tiesu praksē un ievēroti daudzās valstu lēmējinstitūcijās.
Kādi ir likumīgu pārvietošanās brīvības ierobežojumu piemēri?
1. Pārvietošanās brīvības ierobežojumi valstī var ietvert:
- aizliegumu pamest mājas kriminālizmeklēšanas laikā
- vispārēju blokādi Covid-19 pandēmijas laikā
- aizliegumu tēvam, kurš apsūdzēts par vardarbību ģimenē, atgriezties ģimenes mājā
- prasību nodot pirkstu nospiedumus, lai saņemtu pasi
piezīme Ne visas prasības, kas saistītas ar personas pārvietošanos vai ceļošanu, ir ierobežojums: piemēram, prasība piesprādzēties vai iziet drošības pārbaudi lidostā netiek uzskatīta par ierobežojumiem cilvēktiesību kontekstā.
2. Dzīvesvietas izvēles brīvība var ietvert:
- aizliegumu mainīt adresi kriminālprocesa laikā
- prasību paziņot par dzīvesvietas maiņu
- aizliegums uzturēties slēgtā pilsētā ar kodoliekārtām
piemērs Lietā Nagovitsyn pret Krieviju pieteikuma iesniedzējs piedalījās attīrīšanas operācijā pēc Černobiļas atomelektrostacijas kodolavārijas. Šī iemesla dēļ viņam bija tiesības uz valsts nodrošinātu bezmaksas mājokli, un viņš lūdza varas iestādes piešķirt viņam dzīvokli Maskavā. Eiropas Cilvēktiesību tiesa konstatēja, ka iestāžu atteikums ņemt vērā šo izvēli nav pārvietošanās brīvības pārkāpums – nekas netraucēja pieteikuma iesniedzējam pārcelties uz galvaspilsētu.
3. Brīvība atstāt valsti
Ceļošanas aizliegumi, kas noteikti šādu iemeslu dēļ:
- nederīga pase vai personu apliecinošs dokuments
- atteikšanās maksāt muitas sodus vai parādus
- notiekoša kriminālprocesa laikā
- imigrācijas noteikumu pārkāpums
- bērna ceļojuma gadījumā – viena no vecāku piekrišanas trūkuma dēļ
piezīme Šis pārvietošanās brīvības aspekts negarantē personas neierobežotas tiesības ceļot. Piemēram, valstij nav pienākuma izsniegt vīzas visiem ārvalstu pilsoņiem, kas vēlas to apmeklēt.
Šo tiesību starptautiskā atzīšana
Pārvietošanās brīvība ir ļoti svarīga indivīdiem: iespēja izvēlēties savu atrašanās vietu, pamatojoties uz personīgajām vēlmēm, ir patiesi svarīga ikvienam indivīdam.
1948. gada Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 13. pants nosaka:
1. Ikvienam ir tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot ikvienas valsts robežās.
2. Ikvienam ir tiesības atstāt jebkuru valsti, arī savu valsti, un atgriezties savā valstī.
Šī brīvība vēlāk tika iekļauta arī starptautiskajās un reģionālajās cilvēktiesību konvencijās.