Personas brīvība un drošība

Kas ir personas brīvība un drošība?

Tiesības uz brīvību un drošību nozīmē tiesības būt fiziski brīvam un tiesības netikt prettiesiski un patvaļīgi aizturētam. Ja persona tiek aizturēta, ir jābūt likumā noteiktam pamatojumam (aizturēšanas iemesliem) un procedūrai. Personas tiesības uz brīvību un drošību nevajadzētu jaukt ar pārvietošanās brīvību - tā ir atsevišķa tiesība. 

Brīvības atņemšana ne vienmēr nozīmē arestu vai ieslodzījumu cietuma kamerā, tā var izpausties arī citos veidos, piemēram, kā piespiedu ievietošana psihiatriskajā iestādē, ieslodzījums pierobežas tranzīta zonā, ievietošana policijas automašīnā vai pat mājas arestu.

Vai brīvības atņemšana var būt tiesiska?

Pastāv apstākļi, kad personai var tiesiski atņemt brīvību. Tas nozīmē, ka persona tiek aizturēta, pamatojoties uz likumā noteiktiem iemesliem un ievērojot skaidras procedūras. 

Aizturēšanu parasti var pamatot ar šādiem iemesliem: 

  • kompetentas tiesas notiesājošs
  • spriedums ja persona nav izpildījusi tiesas nolēmumu vai lai nodrošinātu, ka persona ievēro likumu
  • ja persona tiek turēta aizdomās par nozieguma izdarīšanu un ir nepieciešams novērst citu noziegumu vai nepieļaut personas bēgšanu
  • medicīnisku un/vai sociālu iemeslu dēļ: piemēram, piespiedu ievietošana garīgās veselības aprūpes iestādēs vai ir nepieciešams novērst infekcijas slimību izplatīšanos
  • nesankcionēta ieceļošana valstī vai deportācijas vai izdošanas gadījumos

Kas aizsargā šīs tiesības?

Valsts ir galvenā cilvēktiesību aizstāve. Tās pienākumi ir divejādi: negatīvi (pienākumi "kaut ko nedarīt") un pozitīvi (pienākumi "kaut ko darīt"). 

Negatīvie pienākumi paredz, ka valstij jāatturas no tiesību uz brīvību un drošību pārkāpumiem, t. i., nedrīkst prettiesiski aizturēt personas. Pozitīvais pienākums ietver pienākumu nodrošināt aizsardzību pret prettiesisku aizturēšanu ikvienam tās jurisdikcijā esošam cilvēkam, nodrošinot, ka personai brīvība tiek atņemta tikai saskaņā ar likumu un pamatoti. 

Tiesības uz personas brīvību un drošību starptautiska atzīšana

Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, kas ir būtisks cilvēktiesību dokuments, kurš tika pieņemts pēc Otrā pasaules kara beigām, ir divi panti, kuros ir minēta šīs tiesība.

Tās 3. pantā teikts:

Ikvienam cilvēkam ir tiesības uz dzīvību, brīvību un personas drošību

savukārt 9. pantā ir teikts:

Nevienu nedrīkst patvaļīgi apcietināt, aizturēt vai izraidīt.

Tiesības uz brīvību un drošību ir vispārēji atzītas - tās ir atrodamas visās vispārējās starptautiskajās un reģionālajās cilvēktiesību konvencijās.

Vienu no brīvības atņemšanas veidiem, kad tiek slēpta pazudušas personas atrašanās vieta, kopš 2010. gada reglamentē atsevišķa konvencija - Starptautiskā konvencija par visu personu aizsardzību pret piespiedu pazušanu.

Kontekstā

Avoti

Atjaunots 10/07/2024