Kas ir tiesības uz brīvām vēlēšanām?
Tiesības uz brīvām vēlēšanām ir vienas no svarīgākajām personas politiskajām tiesībām. Vienkāršāk sakot, tās ir tiesības aizklāti balsojot ievēlēt savas valsts valdību.
Brīvām vēlēšanām ir jāatbilst trim kritērijiem:
- tām ir jānotiek periodiski;
- balsošanas procedūrai jābūt aizklātai;
- jāievēro iedzīvotāju tiesības brīvi (bez piespiešanas) balsot.
Šīm tiesībām ir divi aspekti: tiesības balsot (aktīvais aspekts) un tiesības kandidēt vēlēšanās (pasīvais aspekts).
Vai šīm tiesībām ir kādi ierobežojumi?
Tiesības brīvi piedalīties vēlēšanās nav absolūtas. Var noteikt atsevišķus ierobežojumus, taču tiem ir jācenšas sasniegt leģitīmu mērķi (šeit nav izsmeļoša saraksta) un jābūt samērīgiem (nepārsniedz nepieciešamo, lai sasniegtu izvirzīto mērķi). Piemēram, minimālā vecuma noteikšana, lai nodrošinātu, ka personas, kas piedalās vēlēšanu procesā, ir pietiekami nobriedušas, ir ierobežojums, taču tas ir pamatots.
piezīme Tiesību uz brīvām vēlēšanām regulējums dažādās valstīs atšķiras.
Kas aizsargā šīs tiesības?
Valsts ir galvenā cilvēktiesību aizstāve. Tās pienākumi ir divejādi: negatīvi (pienākumi "kaut ko nedarīt") un pozitīvi (pienākumi "kaut ko darīt").
Negatīvais pienākums ir atturēties no patvaļīgas iejaukšanās šajās tiesībās, nodrošinot tiesības balsot un tikt ievēlētam. Pozitīvais pienākums ir nodrošināt šīs tiesības; tas ietver vēlēšanu procesa pienācīgu regulējumu un kandidēšanas vēlēšanās kritērijus.
Šo tiesību starptautiska atzīšana
Tiesības uz brīvām vēlēšanām ir demokrātiskas sabiedrības pamats. Pēc Otrā pasaules kara beigām starptautiskā sabiedrība bija apņēmības pilna veidot miermīlīgu un demokrātisku pasauli. Tādējādi šīs tiesības, protams, tika iekļautas 1948. gada Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, kas bija pirmais visaptverošais cilvēktiesību saraksts, kuru pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja. Tās 21. panta 3. punktā teikts:
Valdības varas pamatā ir tautas griba; šo gribu izsaka periodiskās un patiesās vēlēšanās, kas notiek ar vispārējām un vienlīdzīgām vēlēšanu tiesībām, aizklāti balsojot vai izmantojot līdzvērtīgas brīvas balsošanas procedūras.
Šīs tiesības vēlāk tika iekļautas arī starptautiskajās un reģionālajās cilvēktiesību konvencijās.