Kas ir tiesības uz mājokli?
Tiesības uz mājokli ir tiesības dzīvot pietiekami drošā un mierīgā vietā, nebaidoties no mājokļa patvaļīgas iznīcināšanas vai izlikšanas no tā.
piezīme Tiesības uz mājokli nav tiesības uz "jumtu virs galvas".
Tās sauc par tiesībām uz atbilstošu mājokli, jo tās ir cieši saistītas ar cilvēka cieņas jēdzienu.
Kā noteikt, vai mājoklis ir atbilstošs?
Atbilstošam mājoklim ir šādas īpašības:
- Īpašuma tiesiskā drošība: īpašums var būt īrēts vai piederošs, valsts vai privāts, taču visām personām jābūt juridiskajām garantijām pret piespiedu izlikšanu.
- Pakalpojumu, materiālu, aprīkojuma un infrastruktūras pieejamība: tas attiecas uz visām cienīgai dzīvei nepieciešamajām iekārtām – drošs dzeramais ūdens, enerģija ēdiena gatavošanai, elektrība, apkure, sanitārija un tā tālāk.
- Pieejamība: ar mājokli saistītās izmaksas nedrīkst atstāt cilvēku uz nabadzības sliekšņa, tās nedrīkst apdraudēt personas pamatvajadzību apmierināšanu.
- Apdzīvojamība: atbilstošam mājoklim ir jāaizsargā personas fiziskā drošība no aukstuma, karstuma, lietus, vēja vai citiem vides apdraudējumiem.
- Piekļuve: jābūt iespējai sasniegt savu mājokli. Tas jo īpaši attiecas uz neaizsargātām grupām: vecāka gadagājuma cilvēkiem, personām ar kustību traucējumiem, nedziedināmi slimiem pacientiem utt.
- Atrašanās vieta: jābūt iespējai piekļūt darba vietai, slimnīcām, skolām utt. par izmaksām, kas ir proporcionālas personas (vai ģimenes) ienākumiem. Mājoklis arī nedrīkst atrasties bīstamā vai piesārņotā vietā.
- Kultūras atbilstība: mājoklim jābūt piemērotam sabiedrībai, kas to izmanto. Mājoklis ir ne tikai nepieciešamība, bet arī cilvēka vai grupas identitātes izpausme, tāpēc mājoklim tai ir jāatbilst.
Kas aizsargā šīs tiesības?
Tā kā valsts ir galvenais cilvēktiesību garants, tai ir jāveic pasākumi šo tiesību īstenošanai.
Konkrētāk, valstij ir trīs saistību veidi:
1. Pienākums ievērot nozīmē, ka valsts nedrīkst pārkāpt vai iejaukties šajās tiesībās. Tādējādi ir aizliegta šāda rīcība:
- piespiedu izlikšana
- diskriminējoša politika saistībā ar mājokli
- mājokļa atteikums
2. Pienākums aizsargāt nozīmē, ka valstij ir jānovērš citu personu pārkāpumi. Tas sevī ietver:
- attiecīgu tiesību aktu pieņemšanu
- mājokļu un īres tirgus regulēšanu
- pienākumu nodrošināt, lai privātie dalībnieki (piemēram, enerģētikas uzņēmumi, piegādātāji vai ūdensapgāde utt.) netraucētu izmantot tiesības uz mājokli
3. Pienākums pildīt nosaka, ka valstij ir jāveic pasākumu kopums, lai nodrošinātu šo tiesību realizāciju. Tas sevī ietver:
- valsts mājokļu politikas pieņemšanu
- bezpajumtniecības novēršanu
- mājokļa subsīdiju nodrošināšanu
Ko darīt, ja valstij nav pietiekami daudz līdzekļu?
Tiesības uz mājokli nenozīmē, ka valstij ir jāceļ bezmaksas mājoklis visiem tās iedzīvotājiem.
Šo tiesību pamatā ir nediskriminācija: ikvienam ir tiesības dzīvot pienācīgos apstākļos. Attiecīgi valsts primārajai rīcībai būtu jābūt diskriminācijas novēršanai ar mājokli saistītos jautājumos un bezpajumtniecības novēršanai.
Šo tiesību starptautiskā atzīšana
Karu rezultātā tiek zaudētas ne tikai dzīvības, bet arī mājas. Mājoklis tiek iznīcināts vai vairs nav drošs, liekot cilvēkiem doties prom. Mājas zaudēšana vienmēr ir traumatiska un noved pie citu tiesību zaudēšanas.
Pirmā cilvēktiesību kataloga, kas pieņemts neilgi pēc Otrā pasaules kara, 1948. gada Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 25. panta 1. punktā noteikts:
Katram cilvēkam ir tiesības uz tādu dzīves līmeni, tostarp uzturu, apģērbu, mājokli, medicīnisko aprūpi un sociālajiem pakalpojumiem, kas nepieciešami viņa un viņa ģimenes veselībai un labklājībai, kā arī tiesības uz nodrošinājumu saistībā ar bezdarbu, slimību, invaliditāti, atraitnību, vecuma iestāšanos vai citos eksistences līdzekļu zaudējuma gadījumos, kas radušies no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ.
Tiesības uz atbilstošu mājokli ir atzītas arī citās starptautiskajās konvencijās.