Pieteicējs A.B. kungs izcieta brīvības atņemšanas sodu. Desmit dienas pēc pavadīšanas ieslodzījumā viņam tika piešķirtas četras papīra lapas un četras aploksnes. Telekomunikācija ieslodzītajiem nebija pieejama, izņemot iepriekš paziņotus ienākošos tālruņa zvanus, kuru ilgums nevarēja pārsniegt piecpadsmit minūtes.

Pieteicējs sūdzējās, ka viņam bija liegts uzturēt un veidot kontaktus ar ārpasauli, cita starpā, ļoti ierobežotās pieejas tālrunim dēļ.

Tiesa atkārtoti uzsvēra, ka ieslodzītajiem ir būtiski uzturēt kontaktus ar savu ģimeni un draugiem ārpus cietuma. Tomēr attiecībā uz telekomunikāciju Tiesa uzskatīja, ka Konvencijas 8.pants nevar tikt interpretēts kā  tāds, kas garantē ieslodzītajiem tiesības veikt tālruņa zvanus, jo īpaši, ja ir pieejamas un atbilstošas saziņas iespējas sarakstes veidā.

Tiesa turklāt norādīja, ka, ja telekomunikāciju nodrošina cietuma administrācija, kā konkrētajā lietā, tā var būt pakļauta leģitīmiem ierobežojumiem. Konstatējot, ka pieteicējam bija pieejami citi saziņas veidi, kā arī telekomunikāciju lietošanas ierobežojumi bija nepieciešami, lai nodrošinātu, ka visi cietumnieki laiku pa laikam var izmantot šīs iekārtas, Tiesa nekonstatēja tiesību uz privāto dzīvi pārkāpumu.