(Aizturēšana imigrācijas un patvēruma kontekstā - procedūras likumība)
Eiropas Cilvēktiesību tiesa
2009. gada 19. februāris
Fakti
Kā sekas 11.septembra notikumiem Savienotajās Valstīs un sekojošai Al-Qaeda darbībai bija Apvienotās Karalistes kā ASV sabiedrotās paziņojums Eiropas padomei par ārkārtas stāvokli. Šis ārkārtas stāvoklis sevī ietvēra nacionālā pret-terorisma likuma grozījumus, pieļaujot ārvalstu personu aizturēšanu, kurus tur aizdomās saistībā ar terorismu gadījumos, kad izraidīšana no Apvienotās Karalistes ir ieplānota, bet uz doto brīdi nav iespējama. 11 pieteicēji bija ārvalstu pilsoņi, kuri tika aizturēti saskaņā ar minēto likumu, jo viņus turēja aizdomās par starptautisku terorismu. Britu kompetentās iestādes uzskatīja, ka šīs personas nevar deportēt, jo savā mītnes zemē tām varētu draudēt necilvēcīga apiešanās. Tādējādi, viņi tika aizturēti ilgāku laika periodu. Visi pieteicēji pārsūdzēja viņu aizturēšanas lēmumu. Valsts iestāde, kas pārskatīja lēmumus, izmantoja procedūru, kas deva tiesības izvērtēt gan pierādījumus, kas bija izpaužami publiski, gan tādus, kuri nav izpaužami nacionālās drošības iemeslu dēļ. Aizturētie un viņu pārstāvji tika iepazīstināti ar pirmajiem. Neizpaužamie pierādījumi tika atklāti tikai īpašam advokātam, kurš varēja par tiem izteikties īpašā slēgtā Valsts iestādes rīkotā sēdē. Konkrētā Valsts iestāde noraidīja visas pārsūdzības.
Sūdzība
Pieteicēji sūdzējās, ka atbildīgās valsts iestādes noteiktā procedūra bija netaisnīga, jo pierādījumi, kas savākti pret viņiem, netika viņiem pilnībā uzrādīti.
Tiesas secinājumi
Vispārīgie principi:
Tiesa vairākkārt ir uzsvērusi, ka jebkādas aizturēšanas tiesiskuma pārbaudes procedūrai jānotiek pēc iespējas saskaņā ar tiesībām uz taisnīgu tiesu, kas garantētas Konvencijas 6.pantā. Procesam jānorit, vismaz ievērojot sacīkstes principu un pušu līdztiesības principu; var būt nepieciešams mutvārdu process. Aizturētajiem jādod iespēja efektīvi apstrīdēt pret viņiem vērstās apsūdzības. Tas var būt saistīts ar svarīgu liecinieku izsaukšanu un aizturētā un viņa pārstāvju pieeju dokumentiem, kas ir pamatā viņa aizturēšanai. Tomēr vienmēr ir iespējami samērīgi ierobežojumi pilnīgam sacīkstes procesam, ja to pieprasa neapstrīdami būtiskas intereses, tādas kā valsts drošība.
Konkrētajā lietā:
Konkrētajā lietā avotu slēpšanai nacionālās drošības nolūkā vajadzēja būt samērotai ar pieteicēju tiesībām uz procesa taisnīgumu.
Tiesa pieņēma, ka atbildīgā valsts iestāde bija pilnīgi neatkarīga tiesa, un nekas neliecināja, ka procesā tikusi piemērota pārmērīga un neattaisnota slepenība vai ka nav bijuši neapgāžami iemesli atklātības trūkumam katrā lietā.
Atklātais materiāls pret pieciem pieteicējiem saturēja apgalvojumus, kas bija pietiekami detalizēti, lai pieteicēji varētu apstrīdēt savu aizturēšanu. Tādējādi, procesuālās prasības viņu gadījumā bija ievērotas. Tomēr Tiesa secināja, ka atklātais materiāls pārējo pieteicēju lietās nebija pietiekams, lai būtu iespējams efektīvi apstrīdēt viņu attiecīgās aizturēšanas. Tādējādi, Tiesa atzina 5(4).panta pārkāpumu attiecībā uz pārējiem pieteicējiem.