Eiropas Cilvēktiesību tiesa
2000. gada 16. februāris

Fakti

1980-to gadu sākumā pieteicējs Amann kungs saņēma telefona zvanu no Padomju Vēstniecības. Telefona zvans tika noklausīts, un Policijas Izlūkošanas dienests veica pieteicēja izmeklēšanu. Pēc tam Valsts prokurora birojs izveidoja kartīti par pieteicēju nacionālās drošības kartotēkai. Pieteicēja kartītes kopija tika nosūtīta viņam ar cenzētu pieeju. Amann kungs pieprasīja kompensāciju no Šveices Konfederācijas par pretlikumīgu viņa datu ievadīšanu kartotēkā, ko uzturēja Valsts prokurora birojs, bet viņa prasība tika noraidīta.

Sūdzība

Pieteicējs sūdzējās, ka kartītes izveidošana par viņu un glabāšana Konfederācijas kartotēkā pārkāpa viņa tiesības uz privāto dzīvi.

Tiesas secinājumi

Tiesa sprieda, ka, tā kā nebija likuma, kas pieļāva izveidot kartīti un glabāt indivīda datus nacionālās drošības nolūkos, iejaukšanās nebija paredzēta ar likumu. Tādējādi Amann kunga tiesības uz privāto dzīvi bija pārkāptas.

Tiesa atzīmēja, ka ziņas Amann kunga kartītē par to, ka viņš bija uzņēmējs un "kontaktpersona ar Krievijas vēstniecību", bija dati, kas saistīti ar viņa privāto dzīvi. Valsts iestādes īstenota informācijas uzglabāšana saistībā ar indivīda privāto dzīvi ir iejaukšanās 8.panta izpratnē, un tālākie uzglabātās informācijas izmantošanas veidi neietekmē šo secinājumu.

Cilvēktiesību gids

Eiropas cilvēktiesību izglītības platforma