Eiropas Savienības Tiesa
2011. gada 1. marts

Fakti

ES Direktīva, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem (Direktīva), garantē vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm apdrošināšanas pakalpojumu jomā. Tomēr tā paredz izņēmumu šim principam 5(2).pantā, ar iespēju dalībvalstīm pieļaut atšķirības attieksmē pret vīriešiem un sievietēm, pamatojoties uz aktuāriem datiem un uzticamu statistiku, kas tiek regulāri atjaunota un ir publiski pieejama. Šis izņēmums tika ieviests tādēļ, ka Direktīvas pieņemšanas laikā aktuāri faktori, kas saistīti ar dzimumu, bija ļoti plaši izplatīti apdrošināšanas sektorā. Pieteicēji šajā lietā uzskatīja, ka Beļģijas tiesību akti, kas ievieš izņēmumu, ir pretrunā ar vienlīdzības principu starp sievietēm un vīriešiem.

Nacionālās tiesas uzdotais jautājums Eiropas Kopienu tiesai

Vai Direktīvas 5(2). pants ir savienojams ar vienlīdzības un diskriminācijas aizlieguma principu, kas nostiprināts ES tiesībās?

Tiesas secinājumi

Tiesa atgādināja, ka Eiropas Savienības pamattiesību harta un Līgums par Eiropas Savienību aizliedz jebkādu diskrimināciju uz dzimuma pamata un nosaka, ka vienlīdzība starp vīriešiem un sievietēm ir jānodrošina visās jomās.

Tā bija vienisprātis, ka laikā, kad Direktīva tika pieņemta, bija nepieciešams pārejas periods attiecīgajā sektorā, tādēļ tajā laikā 5(2).pants varēja būt savienojams ar ES tiesībām. Tomēr tā kā Direktīva neparedz šāda regulējuma beigu datumu, tas rada risku, ka izņēmums no vienlīdzīgas attieksmes starp vīriešiem un sievietēm var ilgt uz nenoteiktu laiku.

Tādējādi Tiesa sprieda, ka vienlīdzīgas attieksmes starp vīriešiem un sievietēm principa izņēmums apdrošināšanas jomā, ko paredz šis pants, bija prettiesisks tiktāl, ciktāl šim izņēmumam nebija laika ierobežojuma.

Cilvēktiesību gids

Eiropas cilvēktiesību izglītības platforma