Eiropas Cilvēktiesību tiesa
2008. gada 17. jūlijs

Fakti

Pieteicēji bija reliģiskas organizācijas – Jehovas Liecinieki - locekļi. Prokurora birojs veica šīs organizācijas likumības izvērtēšanu un pieprasīja visām reģiona slimnīcām informēt biroju par jebkuru gadījumu, kad organizācijas locekļi ir atteikušies no asins nodošanas reliģisku apsvērumu dēļ. Slimnīcas ziņoja Prokurora birojam par pieteicēju atteikšanos nodot asinis.

Sūdzība

Pieteicēji sūdzējās, ka viņu medicīnisko datu atklāšana ir pārkāpusi viņu tiesības uz privāto dzīvi.

Tiesas secinājumi

Tiesa sprieda, ka pieteicēju tiesības uz privāto dzīvi ir tikušas pārkāptas, jo līdzekļi, kurus izmantoja prokurors, nebija samērīgi.

Tiesa uzsvēra, ka medicīnas datu atklāšana var nopietni ietekmēt personas privāto un ģimenes dzīvi, kā arī viņu sociālo un nodarbinātības situāciju, pakļaujot personu apkaunojuma un izstumšanas no sabiedrības riskam.

Tiesa secināja, ka:

  • Pacienta intereses medicīnisko datu konfidencialitātes aizsargāšanā var būt svarīgākas par nozieguma izmeklēšanas un kriminālvajāšanas interesēm.
  • Šai gadījumā pieteicēji pat nebija aizdomās turētie kriminālprocesā, prokurors tikai veica pieteicēju reliģiskās organizācijas darbības izpēti.
  • Fakti, par kuriem ziņoja slimnīcas, neuzrādīja neko citu kā pieteicēju brīvu gribu nenodot asinis, neuzspiežot savu reliģisko pārliecību citiem.
  • Prokurora izmantotie līdzekļi bija nesamērīgi, tā kā viņš nebija mēģinājis atrast nepieciešamo informāciju ar mazāk despotiskiem līdzekļiem, piemēram, iegūstot pieteicēju piekrišanu un apjautājot viņus.
  • Fakts, ka pieteicēji varēja iebilst pret viņu medicīnisko datu atklāšanu tikai pēc tam, kad tie jau bija prokurora rīcībā, nenodrošināja viņiem pietiekamu aizsardzību pret datu neatļautu izpaušanu.

Cilvēktiesību gids

Eiropas cilvēktiesību izglītības platforma