Eiropas Cilvēktiesību tiesa
2001. gada 24. aprīlis

Fakti

Pieteicēji B.kungs un P.kungs iesniedza tiesā prasību ar mērķi panākt aizgādības tiesības pār saviem dēliem un lūdza noturēt atklātu tiesas sēdi. Tomēr nacionālās tiesas lēma noturēt slēgtu tiesas sēdi.

Sūdzība

Abi pieteicēji sūdzējās, ka viņu lietas nav skatītas atklātā tiesas sēdē, tādējādi pārkāpjot viņu tiesības uz atklātu tiesas sēdi un taisnīgu tiesu.

Tiesas secinājumi

Tiesa atkārtoti norādīja, ka Konvencijas 6.(1) pants paredz, ka nosakot personas civilās tiesības un pienākumus, “ikvienam ir tiesības uz taisnīgu un atklātu tiesas sēdi”. Atklātais tiesas process aizsargā prāvniekus pret tiesas spriešanu  slepenībā, kuru neuzrauga sabiedrības modrā acs; tas ir arī viens no līdzekļiem, ar kuriem var panākt sabiedrības uzticēšanos tiesām. Tomēr prasība noturēt atklātu tiesas sēdi ir pakļauta izņēmumiem. Tas ir noteikts Tiesas judikatūrā, ka pat krimināltiesību kontekstā, ja pastāv liels sabiedrības intereses risks, dažreiz ir nepieciešams saskaņā ar 6.pantu ierobežot procesa atklāto dabu, lai, piemēram, aizsargātu liecinieku privātumu un drošību vai lai veicinātu brīvu informācijas un viedokļu apmaiņu taisnīguma vārdā. Konkrētajā lietā procesa centrā bija abu vīriešu dēla dzīvesvieta pēc vecāku šķiršanās. Tiesa uzskatīja, ka šādas lietas ir acīm redzamie piemēri lietām, kurās preses un publikas izslēgšana ir attaisnojama ar mērķi aizsargāt bērna un pušu privātumu un izvairīties no iepriekšēja viedokļa radīšanas tiesvedības interesēs. Jo bija svarīgi, lai vecāki un liecinieki varētu izpaust sevi brīvi ļoti personīgos jautājumos, nebaidoties no sabiedrības ziņkāres vai komentāriem. Turklāt atteikums noturēt atklātu tiesas sēdi bija pietiekami pamatots. Tādējādi, netika konstatēts pieteicēju tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpums.

Cilvēktiesību gids

Eiropas cilvēktiesību izglītības platforma