Bazjaks pret Latviju

(Ieslodzījuma vietas – apstākļi kamerā)
Eiropas Cilvēktiesību tiesa
2010. gada 19. oktobris

Fakti

Pieteicējs Bazjaka kungs izcieta brīvības atņemšanas sodu cietumā. Kamēr viņš izcieta sodu Daugavpils cietumā, pieteicējs bija ievietots pārapdzīvotā kamerā.

Sūdzība

Bazjaka kungs sūdzējās, ka pārapdzīvotība un personīgās telpas trūkums kamerā pārkāpa viņa tiesības saskaņā ar Konvencijas 3. pantu.

Tiesas secinājumi

Tiesa atgādināja, ka 3. pants aizliedz pilnībā spīdzināšanu vai necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos, neatkarīgi no apstākļiem un cietušā uzvedības. Saskaņā ar Konvencijas 3. pantu sliktai attieksmei jāsasniedz bardzības minimālais līmenis, kas atkarīgs katrā individuālā gadījumā no tādiem faktoriem kā sliktās izturēšanas ilgums, tās fiziskās un garīgās sekas, cietušā vecums un veselība utt. Tiesa arīdzan uzsvēra, ka jau vēsturiski nostiprinājies atbildētājas valsts valdībai uzdevums organizēt tās sodu izpildes sistēmu tā, lai nodrošinātu to, ka tiek ievērota apcietināto cieņa, neatkarīgi no finansiālām vai loģistikas grūtībām.

Konkrētajā lietā Tiesa konstatēja, ka Daugavpils cietumā atradās krietni vairāk ieslodzīto nekā tam bija paredzētas vietas. Lai arī puses nebija sniegušas nekādus pierādījumus attiecībā uz kameras platību un ieslodzīto skaitu, kas tur atradās, Tiesa konstatēja, ka konkrētajā laika periodā nacionālais tiesiskais standarts dzīvojamai platībai bija 2.5 kvadrātmetri ieslodzītajiem pieaugušajiem vīriešiem. Tādējādi Tiesa pieņēma, ka Bazjaka kungam netika piešķirta vairāk kā 2.5 kvadrātmetri personīgās telpas. Turklāt pieteicējam netika piedāvātas nekādas ārpus-kameras aktivitātes, un ārējais pagalms bija pārmēru mazs jebkādām fiziskām aktivitātēm. Ievērojot, ka citi ieslodzījuma apstākļi bija arīdzan nepiemēroti, Tiesa secināja, ka ieslodzīto apstākļi Daugavpils cietumā bija pazemojoši un radīja Konvencijas 3. panta pārkāpumu.

Uzzināt vairāk

Atjaunots 17/07/2024