Cilvēktiesību gids

Lieta

Beiere pret Latviju

Eiropas Cilvēktiesību tiesa
2011. gada 29. novembris

Fakti

Pret Beieres kundzi tika uzsākts kriminālprocess, pamatojoties uz pašvaldības amatpersonas iesniegtu sūdzību par goda un cieņas aizskaršanu. Viņas pārstāvībai tika nozīmēts advokāts, lai arī viņa sūdzējās, ka nekad nav tikusi informēta par šādu advokāta nozīmēšanu. Pēc tam, kad tika uzklausīts prokurora viedoklis un pieteicējas advokāta viedoklis, kā arī ievērojot to, ka pieteicēja labprātīgi atteicās ierasties uz psihiatrisko ekspertīzi, tiesa lēma par viņas ievietošanu psihiatriskā slimnīcā. Beieres kundze uzzināja par tiesu tikai dažas dienas vēlāk, kad policija ieradās pie viņas, lai viņu nogādātu psihiatriskā slimnīcā. Viņa pārsūdzēja šo lēmumu, taču nesekmīgi. Viņu noturēja slimnīcā aptveni divdesmit dienas. Kriminālprocess tika izbeigts sakarā ar viņas atzīšanu par nepieskaitāmu.

Sūdzība

Beieres kundze norādīja, ka viņas ievietošana psihiatriskā slimnīcā bija prettiesiska, un ka viņai nebija iespēju apstrīdēt tās tiesiskumu.

Tiesas secinājumi

Tiesa norādīja, ka brīvības atņemšana ir galējais līdzeklis, un tas var tikt piemērots tad, kad citi, mazāk ierobežojoši līdzekļi nav efektīvi. Tiesa atzīmēja, ka Konvencijas 5.(1)(b) pants pieļauj aizturēt vai apcietināt personu par to, ka viņa ‘nepilda likumīgus tiesas lēmumus’. Lai lēmums būtu uzskatāms par likumīgu, tam jābūt ne tikai pamatotam ar likumu, bet arī izdotam saskaņā ar godīgu un atbilstošu procedūru.

Konkrētajā lietā netika apstrīdēts tas, ka lēmums bija balstīts uz likumu. Tomēr Tiesa konstatēja vairākas lēmuma pieņemšanas procesuālās nepilnības. Pirmkārt, personai pirms tās aizturēšanas vai apcietināšanas jādod iespēja labprātīgi izpildīt lēmumu. Beieres kundzi par tiesas lēmuma esamību informēja tikai pēc tam, kad viņa jau bija nogādāta psihiatriskā slimnīcā, un tādējādi viņai nebija iespējas šo lēmumu pildīt labprātīgi. Tālāk, nacionālās tiesas bija lēmušas par viņas piespiedu ievietošanu slimnīcā viņas prombūtnē, neuzaicinot viņu uz tiesas sēdi vai neinformējot viņu par to, ka notiks tiesas sēde. Beieres kundze nekad netika informēta par to, ka viņai nozīmēts advokāts, kurš pārstāvēs viņu, un viņa nekad viņu nesatika. Tādējādi Tiesas ieskatā, lēmums par piespiedu ievietošanu, kas tika pieņemts šajā procesā, nevarēja tikt uzskatīts par “likumīgu tiesas lēmumu”. Tiesa lēma, ka ir noticis Beieres kundzes tiesību uz brīvību pārkāpums.

Cilvēktiesību gids

Eiropas cilvēktiesību izglītības platforma