Eiropas Cilvēktiesību tiesa
2008. gada 4. decembris
Fakti
Pieteicēju Belashev kungu tiesāja saistībā ar divu statuju spridzināšanu. Pieteicējs lūdza pirmās instances tiesu noturēt atklātu tiesas sēdi, tomēr prokurors tam iebilda, atzīmējot, ka masu mediji ir jau nepareizi pasnieguši lietas faktus, turklāt attiecībā uz citu apsūdzēto bija vēl atsevišķs kriminālprocess, un lietas materiāli saturēja klasificētu informāciju. Tiesa lēma noturēt tiesas sēdi aiz slēgtām durvīm, norādot, ka tas nav pretrunā nacionālai likumdošanai un lietas iztiesāšana aiz slēgtām durvīm garantēs cietušo, liecinieku un citu lietas dalībnieku drošību, ievērojot celtās apsūdzības. Pieteicēja sūdzība attiecībā uz atklāta tiesas procesa nenoturēšanu tika noraidīta Augstākajā tiesā, jo šāda procedūra nebija pretrunā Kriminālkodeksam.
Sūdzība
Belashev kungs sūdzējās, ka viņa lieta nav iztiesāta atklāti, kas pārkāpj viņa tiesības uz taisnīgu tiesu.
Tiesas secinājumi
Tiesa atkārtoti uzsvēra, ka tiesas procesa noturēšana atklāti ir tiesību uz taisnīgu tiesu pamatprincips, jo īpaši kriminālprocesā. Tā aizsargā lietas dalībniekus pret tiesas spriešanu slepenībā un palīdz nodrošināt uzticamību tiesām. Tiesas spriešanas likumība izriet no tā, ka tā tiek veikta atklāti. Tiesa atzīmēja, ka dažreiz var būt nepieciešams ierobežot procesa publisko dabu ar mērķi aizsargāt citas intereses, piemēram, nacionālo drošību un citu indivīdu tiesības. Tomēr pirms izslēgt publiku no kriminālprocesa, tiesām nepieciešams īpaši konstatēt, ka šāda izslēgšana ir nepieciešama, lai aizsargātu svarīgas valsts intereses un ierobežotu slepenību tādā apmērā, kas nepieciešams, lai aizsargātu šādas intereses. Konkrētajā lietā nacionālās tiesas nebija pienācīgi izsvērušas atklātības intereses pret citām interesēm. Nacionālās drošības intereses, lai arī paustas Tiesai, tomēr nav tikušas pieminētas nevienā nacionālās tiesas lēmumā. Iespēja noturēt atsevišķu slēgtu tiesas sēdi, kurā pārbaudīt klasificētus dokumentus, ja tādi bija lietā, arī netika izskatīta. Nacionālās tiesas arī neuzrādīja iemeslus, kādēļ tās uzskatīja, ka pastāvēja risks cietušo un liecinieku drošībai un kāpēc tas bija svarīgāk par atklātas tiesas sēdes noturēšanu. Lēmumam noturēt slēgtu tiesas sēdi trūka pamatojuma, tādēļ Tiesa nolēma, ka pieteicēja tiesības uz taisnīgu tiesu tikušas pārkāptas.