Eiropas Cilvēktiesību tiesa
1991. gada 30. oktobris

Fakti

Pieteicējs Borgers kungs tika apsūdzēts par dokumentu viltošanu. Apelācijas instances tiesas sēdē tika dots pēdējais vārds avocat général – prokuratūras pārstāvim, kurš nebija puse tiesvedībā, bet kura pienākums bija ieteikt tiesai, vai apelācijas sūdzība ir pieņemama vai ne. Avocat général bija arī tiesības piedalīties tiesas apspriedē, taču pieteicējam nē.

Sūdzība

Borgers kungs sūdzējās, ka avocat général dalība tiesas sēdē un tiesas apspriedē pārkāpa pušu līdztiesības principu, jo viņam nebija tiesību komentēt avocat général paskaidrojumus.

Tiesas secinājumi

Tiesa atzīmēja, ka avocat général viedokli nevarēja uzskatīt par neitrālu no pušu redzespunkta, jo viņš var veidot savu viedokli kā aizstāvību  atbalstošu vai būt tai opozīcijā. Pēdējā gadījumā tiesības uz taisnīgu tiesu pieprasa, lai tiktu ievērots pušu līdztiesības princips.

Konkrētajā lietā avocat general ieteica pieteicēja apelācijas sūdzību noraidīt, tādējādi kļūstot par aizstāvības oponentu. Šis ieteikums Borgers kungam nebija zināms pirms tiesas sēdes, jo avocat général runā pēdējais tiesas sēdē, un līdz ar to pieteicējs nevarēja komentēt viņa runu. Tiesa nevarēja konstatēt attaisnojumu šādai aizstāvības tiesību ierobežošanai. Tiesas ieskatā, pušu nevienlīdzība tika jo īpaši pastiprināta ar avocat général dalību kā padomdevējam tiesas apspriedē. Dalība tiesas apspriedē vēl papildus deva iespēju avocat général uzturēt savu viedokli, nebaidoties no pieteicēja iebildumiem. Tādēļ ņemot vērā aizstāvības tiesību un pušu līdztiesības principa prasības, kā arī šķietamības nozīmi, nosakot, vai tās ievērotas, Tiesa konstatēja tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumu.

Cilvēktiesību gids

Eiropas cilvēktiesību izglītības platforma