Cēsnieks pret Latviju

Eiropas Cilvēktiesību tiesa
2014. gada 11. februāris

Fakti

Pieteicējs Cēsnieka kungs tika nogādāts policijas iecirknī. Policijas ierēdņi pret viņu pielietoja fizisku spēku, lai iegūtu viņa atzīšanos slepkavībā. Spaidu rezultātā Cēsnieka kungs parakstīja rakstisku atzīšanos. Nacionālās tiesas atzina Cēsnieka kungu par vainīgu slepkavībā.

Sūdzība

Cēsnieka kungs sūdzējās, ka viņa tiesības uz taisnīgu tiesu tikušas pārkāptas, jo viņa vaina tikusi konstatēta, pamatojoties uz nepieļaujamiem pierādījumiem, proti, paziņojumiem, kas iegūti, parkāpjot necilvēcīgas un pazemojošas apiešanās aizliegumu.

Tiesas secinājumi

Tiesa norādīja, ka tās loma ir noteikt, vai process kopumā, tai skaitā, veids, kādā iegūti pierādījumi, ir bijis taisnīgs. Tā tālāk norādīja, ka tādu paziņojumu, kas iegūti spīdzināšanas vai citādas necilvēcīgas apiešanās rezultātā, pārkāpjot 3.pantu, pieļaujamība par pierādījumiem, ar kuriem tiek konstatēti attiecīgi fakti kriminālprocesā, padara visu procesu par netaisnīgu, pat ja šādu pierādījumu pieļaujamība nav bijusi izšķiroša apsūdzības uzturēšanai. Tā kā netika apstrīdēts fakts, ka policijas ierēdņi pret Cēsnieka kungu izturējušies necilvēcīgi ar mērķi iegūt viņa atzīšanos, Tiesa sprieda, ka šādu paziņojumu izmantošana padarīja visu tiesvedību par netaisnīgu. Tādējādi, tā konstatēja tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumu.

Uzzināt vairāk

Atjaunots 17/01/2024