Eiropas Cilvēktiesību tiesa
200. gada 22. jūnijs
Fakti
Pieteicēji - pieci Beļģijas valstspiederīgie – tika apsūdzēti par krāpšanu un korupciju, kas saistīta ar tādas asociācijas darbību, kas veica sabiedriskās domas aptauju un tirgus izpēti. Tā kā viens no pieteicējiem Coëme kungs tajā laikā bija ministrs, saskaņā ar Beļģijas konstitūcijas 103.pantu lieta tika iztiesāta Kasācijas tiesā, kas bija vienīgā tiesa, kurai bija piekritība tiesāt ministru. Tā kā nebija 103.panta ieviešanas noteikumu, tika piemēroti noteikumi, kas regulēja parasto kriminālprocesu tiktāl, cik tas bija savienojams ar noteikumiem, kas piemērojami tiesas procesam Kasācijas tiesā.
Sūdzība
Pieteicēji sūdzējās, ka nepastāvot Konstitūcijas 103.panta ieviešanas noteikumiem, viņi netika tiesāti saskaņā ar skaidru un paredzamu procedūru, tādā veidā pārkāpjot viņu tiesības uz to, ka viņu lietu iztiesā “ar likumu izveidota” tiesa.
Tiesas secinājumi
Tiesa, pirmkārt, atkārtoti uzsvēra, ka demokrātiskā valstī tiesas sistēmas organizēšanu jānosaka likumam, ko pieņem Parlaments. Tā arī atzīmēja, ka tiesu sistēmas organizēšanu nevar atstāt tiesu varas ziņā. Tā uzsvēra, ka princips, ka kriminālprocesuālie noteikumi jānosaka ar likumu, ir likumisks princips, kas nodrošina pušu līdztiesību.
Tiesa norādīja, ka procesuālo noteikumu galvenais mērķis ir aizsargāt apsūdzēto pret jebkādu varas iestāžu patvaļu, un tā parasti ir aizstāvība, kura visdrīzāk cieš no šādu noteikumu trūkuma. Tā kā nebija skaidrs, kuri noteikumi no parastā kriminālprocesa ir jāpiemēro, puses nevarēja paredzēt, kā Kasācijas tiesa grozīs vai pielāgos parastās kriminālās tiesvedības noteikumus. Tā rezultātā Tiesa secināja, ka nenoteiktība, ko radīja skaidri noteiktu procesuālo noteikumu trūkums, nostādīja pieteicējus būtiski neizdevīgākā situācijā nekā apsūdzību, tādējādi, viņu tiesības uz taisnīgu tiesu tika pārkāptas.