Eiropas Savienības Tiesa
2008. gada 17. jūlijs
Fakti
Coleman kundze, kas bija nodarbināta juridiskajā firmā, dzemdēja bērnu invalīdu, kura stāvoklis prasīja īpašu aprūpi. Viņa bija primārā bērna aprūpētāja. Pēc viņas darba līguma izbeigšanās viņa iesniedza prasību Darba lietu tiesā, sūdzoties, ka viņa bijusi pakļauta negodīgai piespiedu atlaišanai, un pret viņu izturējušies mazāk labvēlīgi kā pret citiem darbiniekiem, jo viņa bija bērna invalīda galvenā aprūpētāja.
Nacionālās tiesas uzdotais jautājums Eiropas Kopienu tiesai
Vai tiešās diskriminācijas aizliegums uz invaliditātes pamata, kas noteikts ES tiesību aktos, tiek piemērots tikai attiecībā pret darbinieku, kurš pats ir invalīds, vai tas vienlīdz attiecas uz darbinieku, kurš pats nav invalīds, bet pret kuru tiek vērsta mazāk labvēlīga attieksme viņa bērna invaliditātes dēļ, kuram viņš ir galvenais aprūpes sniedzējs, ko pieprasa viņa bērna veselības stāvoklis?
Tiesas secinājumi
Pēc atgādināšanas, ka tiešā diskriminācija veidojas, ja pret vienu personu tiek vērsta mazāk labvēlīga attieksme nekā pret citu personu salīdzināmā situācijā, Tiesa norādīja, ka no ES tiesību aktu normām neizriet tas, ka vienlīdzīgas attieksmes princips tiek ierobežots uz cilvēkiem, kas paši ir invalīdi. Tieši pretēji, visas diskriminācijas formas uz invaliditātes pamatiem ir apkarojamas.
Attiecīgi lai arī atsevišķas ES tiesību aktu normas pēc savas dabas attiecas tikai uz personām ar invaliditāti, vienlīdzīgas attieksmes princips ir jātulko iespējami plaši.
Mērķis - vienlīdzīga attieksme – un tās efektivitāte tiktu apdraudēta, ja darbinieks prasītājas situācijā pamata tiesvedībā nevarētu paļauties uz tiešās diskriminācijas aizliegumu, ja tas ir pierādīts, ka pret viņu ir vērsta mazāk labvēlīga attieksme nekā pret citu darbinieku salīdzināmā situācijā sakarā ar viņa bērna invaliditāti, kā tas ir šajā lietā, lai arī pats darbinieks nav persona ar invaliditāti.